Termins “statistika” cēlies no latīņu valodas vārda “status”, kas tulkojumā nozīmē stāvoklis. Statistika ir zinātne, kas pētī masveida parādības un procesus, cenšoties atklāt un izzināt tajos notiekošās statistiskās likumsakarības.
Ar statistiku saprot:
datu un rādītāju kopumu, kas izsaka lielu daudzumu, apjomu un citus rādītājus;
šo vārdu lieto tādu iestāžu un organizāciju nosaukumos, kurās vāc, apkopo un analizē datus par iedzīvotājiem, uzņēmumiem.
Esmu izvēlējusies tēmu par Latvijas eksporta struktūru un dinamiku, kura tālākajā darbā tiks statistiski analizēta, veicot dažādus aprēķinus un izanalizējot iegūto informāciju.
Darba mērķis:
Aplūkojot pašreizējo Latvijas eksporta struktūru un dinamiku, attēlot to ar dažādām statistikas metodēm dažādas statistiskās metodes.
Darba uzdevums:
statistisko metožu apraksts;
eksporta attīstības attēlošana.
Statistiskā novērošana ir sistemātiska informācijas vākšana saskaņā ar iepriekš noteiktu programmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajās un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi. Novērošana ir statistiskās pētīšanas pirmais posms, un tās uzdevums ir iegūt sākotnējo informāciju par pētāmās parādības atsevišķām vienībām, lai pēc tam to varētu izmanto apkopšanai un gala mērķim - analīzei.
Lai iegūtu statistiskos informāciju par pētāmo parādību un varētu to analizēt ir jāizmanto šādi statistiskās novērošanas paņēmieni:
jāapkopo statistikas pārskatus un anketas;
jāizmanto valsts reģistru un citu informācijas sistēmu datus;
jāveic vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumi.
Statistiskajai novērošanai ir arī savas organizatoriskās formas:
speciāli organizētā statistiskā novērošana;
statistiskie pārskati;
reģistri.
Pārskati ir tāda statistiskās novērošanas organizatoriskā forma, saskaņā ar kuru uzņēmumi, organizācijas un iestādes ziņas par savu darbību iesniedz Centrālai statistikas pārvaldei . Vācot informāciju šī kursa darba izstrādāšanai tiku izmantojusi informāciju no "Statistikas gadagrāmatas”, kurā ir iekļauti statistikas pārskati līdz ar to var teikt, ka izmantoju informāciju no statistikas pārskatiem.
Kad novērošanas rezultātā ir savākta vajadzīgā informācija, tad var veikt statistiskās pētīšanas otru posmu - apkopošanu, tas ir, novērošanas iegūto materiālu sistematizēšana un grupēšana, dažādu tabulu un grafiku sastādīšana.
Pēc apkopošanas seko statistiskās pētīšanas trešais posms - vispārināšana jeb analīze, kuras uzdevums ir iegūt skaitļu formā izteiktus secinājumus par pētāmo objektu no novērošanā iegūtajiem un sakopošanas rezultātā sakārtotajiem faktiem. [1]…
