Latvijas etniskās struktūras veidošanās, etnopolitika Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas

Secinājumi un nobeigums.
1. Atsevišķas valsts institūcijas dažādi izprot savus pienākumus un atbildību šajos, dalītās etnopolitikas īstenošanas apstākļos. Dažas valsts institūcijas spontāni stājas latviešu interešu sardzē, daudz nedomājot par etnopolitisko stāvokli valstī kopumā.
2. Latvijas politiskajā sistēmā, proti, – valsts līmenī nav izveidota sistēma sarunām ar mazākumtautībām. Piemēram, pieņemot Valsts valodas likumu un to papildinošos MK noteikumus, valdība un atbildīgās institūcijas diskutēja necentās diskutēt ar minoritāšu pārstāvjiem, kurus šie noteikumi skar vistiešākā veidā.
3. Visām valsts institūcijām, kuras tieši vai pastarpināti īsteno etnopolitiku, ir jābūt atvērtām dialogam ar minoritāšu organizācijām un jāveicina sabiedrības integrācija.
4. Politiskās partijas Latvijā bieži vien ar savu uzskatu popularizēšanu un publiskajām aktivitātēm etnopolitikas jomā neveicina sabiedrības integrāciju. Gluži pretēji – politiski konfrontējoties valodas, izglītības, nacionālo minoritāšu un nepilsoņu tiesību jautājumā, tās ir apgrūtinājušas un palēninājušas integrācijas gaitu sabiedrībā.
…