Latvijai dzīves apstākļu pētījums ir īpaši svarīgs, jo tā atrodas grūtā pārejas procesa pašā vidū. Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās izraisītās dzīves pastākļu pārmaiņas, šķiet, radīs visai nopietnas problēmas gan mājsaimniecībām, gan atsevišķiem indivīdiem. Dzīves apstākļu pētījumam var būt ievērojama loma pārejas perioda sociālo problēmu atklāšanā visdažādākajās dimensijās un visos iedzīvotāju slāņos.
Sākotnējais dzīves apstākļu pētījumu mērķis Latvijā bijas savākt trūkstošos datus par indivīdu un grupu relatīvo stāvokli tādās sfērās kā veselības aizsardzība, izglītība, atpūta un darba apstākļi.Lai gan par šīm sfērām ir pieejami svarīgi dati, tomār unikāls dzīves apstākļu pētījuma ieguldījums ir tas, ka šīs dimensijas var analīzēt kopsakarībās, lai atklātu sakarības starp sociālajiem komponentiem. No tā izriet, ka dažādās dimensijās ir iespējams idenficēt grupas, kurām raksturīgi īpši nabadzīgi dzīves apstākļi. Tā kā šis ziņojums akcentē nevienlīdzību sociālo grupu starpā, tad var cerēt, ka būs iespējams to izmantot kā svarīgu līdzekli sociālājā politikā.
1.Iedzīvotāji
Tā ir vispārzināma patiesība, ka dzīves apstākļi sabiedrībā parasti atšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma, ģimenes stāvokļa un dzīves vietas. Tātad iedzīvotāju skaits un struktūra ir svarīgs fona mainīgais lielums, raksurojot un analizējot dzīves apstākļus. Faktori,kas ietekmē cilvēku labklājību, svarīguma ziņā būs atšķirīgi dažādos iedzīvotāju slāņos.
1935.gadā tautas skaitīšanā Latvijā reģistrēja 1906000 iedzīvotāju. Šis skaits samazinājās Otrā pasaules kara laikā, tad daudzi iedzīvotāji cieta no terora, deportācijām vai arī tika nogalināti. Turpmākie gadi iezīmēja sākumu ilgstōšam liela mēroga imigrācijas periodam Latvijas Republikā. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā bija visstraujākais iedzōvotāju pieaugums Eiropā.1989.gadā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 2667000. Tas bija vislielākais iedzīvotāju skaits, kāds jebkad dzīvojis Latvijas teritorijā. Kopš tā laiks tas ir nedaudz samazinājies, it īpaši migrācijas rezultātā.
…
