Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem valsts attīstības mērķiem bijis tuvināšanās starptautiskajām struktūrām, t.sk. arī pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā (ES).
2004. gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Pirms iestāšanās daudz tika runāts par to, ko labu vai ko sliktu mums nesīs Eiropas Savienība. Daudzi bija pret, daudzi bija par šo soli. Tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības sastāvā, ir redzamas dažādas sekas, kuras šī dalība radījusi. Tagad cilvēki vairāk saskata negatīvās sekas, bet kā jau pirms iestāšanās tika secināts un brīdināts, ka labumus, ko dos iestāšanās Eiropas Savienībā, varēs pilnībā izjust tikai pēc noteikta laika posma.
Latvijas valdošie politiķi neparedzēja cenu pieaugumu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tomēr cenas pieauga un turpina pieaugt arī tagad, turklāt pārtikas preču cenu pieaugums būtiski ietekmē mazāk nodrošināto Latvijas iedzīvotāju stāvokli. Tās ir vienas no pašām negatīvākajām sekām, jo attiecīgi nodokļi tika palielināti, bet iedzīvotāju ieņēmumi kā stāvējuši, tā stāv uz vietas. Tātad ir notikusi arī naudas inflācija, konkrētāk Latvijas Republikas oficiālās valūtas - lata vērtības samazināšanās. Sakarā ar to dažiem Latvijas iedzīvotājiem par noteiktiem procentiem tika palielināta alga, bet vairums tomēr saņem tādu pašu algu kā agrāk.
Kā pozitīvu faktoru, jāmin brīvās pārvietošanās iespējas pa Eiropu, un iespēju mācīties, kā ari meklēt darbu un strādāt Eiropas valstīs. Šis ir būtisks faktors, tiem, kas nevēlas savas izaugsmes iespējas saistīt tikai ar Latviju. Ir vieglāk šķērsot Eiropas Savienības dalībvalstu robežas, vieglāk uzturēties šajās valstīs un vēl virkne dažādu tamlīdzīgu atvieglojumu, kurus Latvija un tās iedzīvotāji līdz šai dalībai nebija tiesīga baudīt.
Vēl kā pozitīvas sekas jāmin tas, ka iespējams uzlabojusies situācija valsts pārvaldē, sakarā ar Eiropas Savienības stingrākām prasībām. Tāpat palielinājusies arī birokrātija. Notikušas arī dažādas pozitīvas izmaiņas likumdošanā. Kā arī uzlabojusies valdības un ierēdņu darbs.
Bet līdz ar Latvijas pievienošanos ES beidzas viens posms ilgajā un sarežģītājā integrācijas procesā, kas sākās 20.gs. 90. gadu vidū. Tomēr tikai ar pievienošanās līguma parakstīšanu vien integrācijas process nav pilnībā noslēdzies. …
