Latvijas makroekonomiskais stāvoklis un iespēja to stabilizēt

SECINĀJUMI
1. Pasaules finanšu krīzes ietekmē, izsīkstot finanšu ieplūdei, Latvijā notika straujš privātā patēriņa un investīciju samazinājums, tāpat bija vērojama būtiska preču un pakalpojumu eksporta un importa bilances pārmaiņas un izklaides apjomu kritums.
2. Latvijas iedzīvotāji zaudē cerību atrast darbu, tāpēc vairs nereģistrējas, vai arī izbrauc uz ārzemēm, tādejādi uzlabojo statistikas datus, nevis reālo situāciju valstī.
3. Latvijā netiek pietiekami veicināta starpvalstu tirdzniecība un tiek kavēta mazo uzņēmumu tapšana, kas liek domāt, ka Latvijai ir daudz jāvelta pūles makroekonomikas situācijas stabilizēšanai.
4. Ir nepieciešams veicināt nodarbinātības pieaugumu, lai pieaugtu cilvēku pirktspēja, kas izraisītu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kas savukārt uzņēmējiem liks pieņemt darbā arvien jaunus darbiniekus un ražot vairāk, paaugstinot Latvijas IKP.
5. Tirdzniecības saldo Latvijai ir negatīvs, kas vērojama kā negatīva ekonomiska parādība. 2009. gadā tas jau sasniedz -1107536 tūkst. LVL. Te parādās tas, ka Latvijai nav ievērots līdzsvars starp eksportu un importu.
6. Analītiķi prognozē, ka Latvijas ekonomiku tuvākajos gados sagaida stabila izaugsme, kas tomēr būs mērenāka, bet ilgtspējīgāka nekā pirms krīzes periodā pieredzētā.
7. Latvijā ir vērojams sistēmisks dažādu iesaistīto ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un citu valsts institūciju izpratnes un sadarbības trūkums kopīgu mērķu īstenošanā.
 
…