Teātra māksla mūsdienās plašu atzinību iemantojos Rīgas Jaunais teātris un tā galvenais režisors Alvis Hermanis, kura veidotas izrādes ir guvušas starptautisku atzinību. Lielu popularitāti Latvijā iekarojušais Dž.Dž. Džilindžera iestudētās lugas Dailes teātrī. Pēc fundamentālas restaurācijas 1995. gadā darbu sāka Latvijas Nacionālā opera, kurā ir tapušas daudzas augsta līmeņa izrādes.
Zināmu panīkumu pēc neatkarības atjaunošanas pārdzīvoja Latvijas kino māksla, jo bija akūts līdzekļu trūkums. Par spīti problēmām, regulāri tika rīkots nacionālais filmu festivāls “Lielais Kristaps” un starptautiskais kinoforums “Arsenāls”. Latvijā strauji ienāca ārzemju, it īpaši amerikāņu kino produkcija. Atzinību ir izpelnījušās režisores Lailas Pakalniņas veidotās filmas, piemēram, “Kurpe”.
Uzplaukumu pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas piedzīvoja tēlotāja māksla, kur līdzās tradicionālājiem glezniecības veidiem radās arī jauni novirzieni. 90. gados darbu sāka daudzas mākslas galerijas Rīgā, no kurām pazīstamākās ir Agijas Sūnas un Ineses Riņķes dibinātās galerijas, kur regulāri tiek rīkotas talantīgāko gleznotāju darbu izstādes. Sevi nopietni pieteica jauno mākslinieku paaudze: gleznotāji Aija Zariņa, Jānis Mitrēvics, Vita Jurāne, Māra Ozola, Anita Zabiļevska, tēlnieks Gļebs Panteļjevs. Par ļoti nozīmīgu un nopietnu notikumu kļuva Latvijas māsklinieku piedalīšanās Venēcijas laikmetīgās mākslas biennālēs. 21.gs. sākumā Latvijā, tāpat kā citas Eiropas valstīs, attīstījās jauno tehnoloģiju māksla, piemēram, instalācijas, video, elektroniskā jeb digitālā māksla.
Nobeigums
Māksla caur gadsimtiem bija galvenais veids kā cilvēki izteica savas domas, jūtas vai idejas. Mūsdienās tas nekur nav izzudis un joprojām ir viens no cilvēka galvenajiem jūtu izpausmēm.
Pēc darba uzrakstīšanas tika saprasts, ka māksla turpina attīstīties un augt Latvijā tik pat ātri un efektīvi kā citās pasaules valstīs. Tas nozīmē, ka māksla joprojām turpinās attīstīties pat mazā valstī kā Latvija.
…
