Ievads
Kabeļtelevīzija, Internets un citi kanāli, caur kuriem pieejamas tik daudzas filmas no dažādām valstīm, dažādās valodās, pēdējā gadu desmitā nav nekas jauns un neparasts. Kino nozare gadu laikā ir mainījusies – no pārraidēm tikai kinoteātros uz pārnēsājamu formātu ierakstiem, kurus katrs interesents var aplūkot sev vēlamā laikā un gaisotnē; no dažām filmām gadā līdz tik plašam piedāvājumam, ka nav iespējams visam izsekot līdzi. Kur šajā nozarē ir Latvijas kino? Vai mūsdienu latviešu jaunieti vispār interesē pašmāju filmas, ja „Holivuda” piedāvā daudz vairāk un sekot līdzi citu valstu noteiktajām tradīcijām un kultūrai ne retajam kļuvis par ierastu lietu?
Tēmas izvēli galvenokārt iespaidoja fakts, ka pēdējā laikā starp vidusskolēniem autore sadzirdējusi nicinošu attieksmi gan pret Latvijas mākslas filmām, gan kino kā nozari šajā valstī. Paredzams, ka ekonomiskās krīzes ietekmē tuvākajā laikā daudz jaunu filmu netiks uzņemtas, bet ir svarīgi atskatīties uz tām, kas kinematogrāfijas vēsturē atstājušas ievērojamus panākumus.
Pētāmo filmu klāsts ietvers periodu no pirmās uzņemtās mākslas filmas 1913. gadā līdz 2010. gadam. Aprakstiem izvēlētas tiks tikai Latvijas mākslas filmas. Lai analizētu kino popularitāti, tiks aplūkoti dažādi piemēri gan žanru, gan laika izpratnes ziņā, kā arī veikta anketēšana un respondentu viedokļu apkopošana.
Darba mērķis: Izpētīt Latvijas mākslas filmu attīstību laika gaitā un uzzināt kuras šobrīd no Latvijas mākslas filmām vidusskolēnu vidū ir vispopulārākās.
Darba uzdevumi:
1. Izzināt un apkopot materiālus par Latvijas kino vēsturi un filmu veidotājiem.
2. Apkopojot un izanalizējot visu respondentu viedokļus, noskaidrot vidusskolēnu attieksmi un informētību par Latvijas mākslas filmām.
3. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izveidot Latvijas populārāko filmu topu - vidusskolēnu vidū.
Pierādāmā hipotēze: Mūsdienās vidusskolēni nav pietiekami informēti par Latvijas kino norisēm un jaunākajām mākslas filmām.
Darba metodes:
1. Literatūras izpēte
2. Anketēšana
3. Statistiskā datu apstrāde
Darba uzbūve: Darbs sastāv no ievada, anotācijas, teorētiskās daļas, pētnieciskās daļas, izmantoto informācijas avotu saraksta un pielikuma.
1. Teorētiskā daļa
1.1. Latvijas kino vēsture
Ir grūti datēt konkrētu datumu, kad Latvijā uzfilmēti pirmie kino kadri, jo līdz pat 1. pasaules karam ar to nodarbojās tikai amatieri. Pirmais profesionālais latviešu kinooperators Aleksandrs Stanke 1910. gadā uzņem skatu īsfilmu par Rīgas ievērojamākajām vietām, cara Nikolaja otrā ierašanos Rīgā un Pētera pirmā pieminekļa atklāšanu. Savukārt, Eduards Tisē, tiek uzskatīts par pirmo kara kinooperatoru Latvijā, kas 1914. gadā uzfilmēja vācu flotes uzbrukumu Liepājai (15).
…
