Latvijas Republikas tagadējā teritorija ir tikusi pakļauta daudzu tautu varām, tikusi okupēta un atbrīvota. Latviešiem ilgi nebija tiesību, jo citas tautas (zviedri, vācieši, krievi, poļi) ir centušies iekļaut mūs, latviešus, savās teritorijās un izkalpināt mūs, lai viņu tautai būtu vieglāka dzīve.
Pēc 1. Pasaules kara Latvija atguva savu neatkarību un aizsāka demokrātijas procesus un savas valsts un pārvaldes izveidi. Iespējams, ka Kārļa Ulmaņa uzņemtais politiskais autoritārais kurss bija par pamatu PSRS varas iespiešanās faktam Latvijas vēsturē. Latvijas teritorija tika okupēta varmācīgi, draudot izrēķināties ar katru, kurš iebildīs. Kopš 1945. gada līdz pat 1990.- tajiem Latvija ir bijusi pakļauta PSRS politiskajai, ekonomiskajai sabiedriskajai kontrolei. Šādā kontekstā varētu jautāt: “Kāpēc Latvijai nepieciešama iestāja ES un, ko tas var dot?”
Eiropas Savienība (ES) ir demokrātisku Eiropas valstu saime, kas apņēmusies kopīgi strādāt miera un labklājības sasniegšanai. ES nav valsts, kas iecerēta, lai nomainītu pastāvošās valstis, nedz arī tikai starptautiskas sadarbības organizācija. ES būtībā ir unikāla valstu savienība. Dalībvalstis ir izveidojušas kopīgas iestādes, kurām deleģē daļu savas suverenitātes, lai jautājumus par kopīgām interesēm varētu demokrātiski izlemt Eiropas līmenī.
Eiropas Savienības vēsturiskie pirmsākumi meklējami Otrā pasaules kara laikā. Šī ideja radās tādēļ, ka Eiropas iedzīvotāji bija apņēmušies nekad vairs nepieļaut šādu postīšanu un slepkavošanu. Pirmajos gados sadarbojās sešas valstis, galvenokārt tirdzniecības un ekonomikas jomā. Pašreiz ES ietver sevī 27 valstis ar 450 miljoniem cilvēku un nodarbojas ar daudziem jautājumiem, kuriem ir tieša saistība ar mūsu ikdienas dzīvi. ES stiprina sadarbību starp Eiropas iedzīvotājiem, sekmējot vienotību, vienlaicīgi saglabājot daudzveidību un nodrošinot lēmumu pieņemšanu, maksimāli ievērojot cilvēku intereses.1
Romas Līguma autori noteica šādu uzdevumu Eiropas Ekonomikas kopienai: „veidojot kopēju tirgu un pakāpeniski tuvinot dalībvalstu ekonomikas politikas, visā Kopienā veicināt saskaņotu saimnieciskās darbības attīstību, pastāvīgu un līdzsvarotu izaugsmi, lielāku stabilitāti, straujāku dzīves līmeņa paaugstināšanos un ciešākas attiecības starp dalībvalstīm”.2 Manuprāt, šis teikums raksturo ES mūsdienu politiskos mērķus.…