Neatkarīgās Latvijas Republikas pirmā valūta bija Latvijas rublis. Pēc Pirmā pasaules kara tam tika noteikta zelta bāze-0,058 g tīra zelt 1 rublī. Latvijas rublis bija konvertējama un ar zeltu nodrošināta valūta. Tās stabilitāti garantēja toreizējā Latvijas Krājbanka un kredītbanka, kura pildīja centrālās bankas funkcijas. Latvijas Banka(LB) tika nodibināta ar LR Ministru kabineta 1922. gada 19. septembra lēmumu. Kā emisijas banka tā sāka savu darbību 1922. gada 1. novembrī ar statūtu fondu 10 miljoni latu.
Lats kā nacionālā naudas vienība tika laists apgrozībā , pamatojoties uz 1919. gada 16. jūlija likumu un attiecīgiem „Noteikumiem par naudu”, kurus apstiprināja 1922. gada 3. augustā. Sākās lata emisija un apgrozība. Latu apmainīja pret Latvijas rubli šādā proporcijā: 50 Latvijas rubļi = 1 lats. Tas tikai apstiprināja jau faktiski izveidojošos stāvokli Latvijas naudas tirgū. Šī iemesla dēļ principiālā naudas reforma iedzīvotāju materiālās intereses neskāra. Lats funkcionēja arī padomju okupācijas sākuma mēnešos: ar Latvijas PSR TPK1940. gada 25. novembra lēmumu 1 lats tika pielīdzināts 1 PSRS rublim.1941. gada 25. martā lats tika anulēts un tā apgrozība Latvijā tika pārtraukta. Sākās PSRS rubļu ēra.
1990. gada 4. maijā Latvijas neatkarības pasludināšana vēl neatbrīvoja republiku no PSRS okupācijas važām. Joprojām apgrozībā atradās padomju rubļi un kapeikas. Latvijas Banku kā centrālo valsts kredītiestādi formāli nodibināja 1990. gada 2. martā ar LPSR AP likumu. Pēc pāris mēnešiem tika apstiprināti jaunās Latvijas centrālās bankas pagaidu statūti. Taču Latvijas Banka faktiski nestrādāja, naudu neemitēja. Okupētajā Latvijas teritorijā naudas apgrozības saimnieks joprojām bija PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskais kantoris.
…
