Atbilstoši referāta tematiskajai ievirzei darba gaitā pievērsīšos nacionālās drošības jēdziena skaidrojumam, kā arī Latvijas nacionālās drošības situācijas un politikas vispusīgai analīzei un izvērtējumam, dažādu iekšējas un ārējas izcelsmes draudu faktoru apzināšanai mūsu valsts un sabiedrības drošībai. Centīšos argumentēti apliecināt pozīciju, ka, izejot no ģeostratēģiskiem un vēsturiskās pieredzes apsvērumiem, kā arī prognozējamo politisko, ekonomisko un tiesisko seku analīzes, integrācija NATO politiskajās, militārajās un civilajās struktūrās, kļūstot par pilntiesīgu šīs transatlantiskās organizācijas dalībvalsti, atbilst mūsu valsts ilgtermiņa drošības interesēm. Aplūkošu to politisko un militāro kritēriju kopumu, kuriem mūsu NBS ir jāpiemērojas, tās demokrātijas kā vērtību sistēmas iezīmes, kuras mūsu sabiedrībā ir jāiedzīvina un jārespektē, lai integrācijas process sekmētos vēlamā rezultāta sasniegšanā. Ne mazāk svarīgu lomu spēlē dažādu pastāvošo šķēršļu apzināšana un Krievijas ietekmes faktora novērtēšana. Pie darba tapšanas nozīmīgākajiem avotiem ir minamas tādu Latvijā autoritatīvu drošības un ārpolitikas ekspertu kā Tālava Jundža un Ata Lejiņa zinātniskās publikācijas.
Iztirzājums
Ikvienas valsts nacionālo interešu spektra nozīmīgākie motīvi saistās ar rūpēm par nacionālo drošību. Bet ko gan nozīmē nacionālā drošība? Kāda ir šā jēdziena saturiskā ietilpība, cik plaši vai šauri tas izprotams?
Latvijas Republikas drošības koncepcijā ietvertā definīcija atspoguļo nacionālo drošību kā daudzejādu valsts, sabiedrības un indivīdu interešu un vērtību kopumu, tā pastāvēšanas nodrošināšanu un aizsardzību pret dažādiem apdraudējuma faktoriem.
“Latvijas valsts drošība ir tās pamatinterešu un vērtību – valstiskās neatkarības, teritoriālās nedalāmības, valodas un nacionālās identitātes, Satversmē noteiktās demokrātiskās iekārtas, tirgus saimniecības un cilvēka tiesību – aizsargātība un nodrošinātība, sabiedrības un iedzīvotāju interešu aizsardzība un nodrošināšana.” (LR Drošības koncepcija)…
