Nodoklis ir obligāts maksājums valsts (vai vietējā) budžetā ar mērķi iegūt līdzekļus valsts funkciju īstenošanai un veikt ienākumu veidošanas procesa kontroli ekonomikā.[2]
Nodokļu maksājumi ir nacionālo budžetu galvenais ieņēmumu avots un pirmām kārtām pilda budžeta ieņēmumu veidošanas funkciju. Bet bez tās nodokļi var pildīt arī citas funkcijas un pieder pie valsts ekonomiskās politikas (valsts regulēšanas) saimnieciskā mehānisma netiešiem instrumentiem.
Nodokļi tiek plaši izmantoti, radot noteiktu uzņēmējdarbības vidi. Konkurences veicināšanas funkcija ir viena no svarīgākajām nodokļu funkcijām šajā jomā. Nodokļu likmju, apliekamo objektu, atvieglojumu, nosacījumu atšķirības var radīt nevienādus konkurences apstākļus. Tas īpaši attiecas uz tiešajiem nodokļiem: ienākuma nodokli, sociālajiem maksājumiem, kā arī uz nekustamā īpašuma nodokli - tādiem, kurus uzņēmējdarbības dalībnieki maksā tieši, saņemot ienākumus vai organizējot ražošanas procesu.
Nodokļi var pildīt iekšējā tirgus aizsardzības funkciju, eksporta atbalsta funkciju, ierobežojot vai veicinot ārējo tirdzniecību. Pirmām kārtām tas attiecas uz muitas nodokļiem, bet arī pārējie netiešie nodokļi (pārdošanas, pievienotās vērtības, akcīzes nodoklis) var pildīt šīs funkcijas. Netiešie nodokļi tiek iekasēti budžetā preču realizācijas procesā.
Reģionālajā, strukturālajā politikā nodokļus izmanto, lai atbalstītu kādu no nozarēm vai reģioniem. Arī tas var radīt dažādus konkurences nosacījumus. Liela nozīme nodokļiem ir investīciju veicināšanā (piemēram, reinvestējamās peļņas neaplikšana ar ienākuma nodokli), līdz ar to ekonomiskās attīstības, izaugsmes stimulēšanā. Nodokļi tiek izmantoti cenu regulēšanas procesos, pretinflācijas politikā un daudzos citos ekonomiskajos procesos.
Tomēr nodokļi ekonomikā neveido tikai budžeta ieņēmumus, tie var pildīt daudzveidīgas funkcijas. Tieši šo dažādo funkciju realizācija rada atšķirīgus konkurences nosacījumus ES dalībvalstīs.
Tieši nodokļu jomā pastāv integrācijas nepieciešamība un kopējās pieejas realizācija. Notiek nodokļu sistēmu harmonizācijas procesi. Jāsaka gan, ka tieši šajā jomā integrācija norisinās visgrūtāk, ar lielāku pretestību no valstu puses, jo budžets un nodokļu sistēma ir valsts suverenitātes izpausmes.[2]
Sakarā ar vienotā tirgus attīstību, kad tiek prasīti vienādi uzņēmējdarbības apstākļi, ir radusies nodokļu harmonizācijas problēma, kuras apspriešana pieder pie grūtākajiem neatrisinātajiem jautājumiem pēdējos gados, jo nodokļu sistēmas ES dalībvalstīs ir ļoti dažādas un valstis cenšas saglabāt šīs atšķirības.
Neskatoties uz dažādām nodokļu sistēmām, ES ekonomiskās intereses pasaulē, integrācijas procesi, vienotais tirgus, nepieciešamība pēc vienādiem konkurences apstākļiem izvirza nodokļiem vairākas prasības, kas kļūst aizvien aktuālākas:
nacionālo nodokļu politiku koordinācija;
nodokļu aplikšanas likmju līmeņu tuvināšana;
nodokļu bāzes noteikšanas paņēmienu tuvināšana;
nodokļu atvieglojumu tuvināšana.[2]…
