Kurzemes novads aizņem Latvijas rietumu daļu un Kurzemes pussalu. No divām pusēm Kurzemi apskalo jūra. A tā robežojas ar Zemgali, bet D- ar Lietuvu. Kurzemē atrodas liela daļa piejūras zemienes. Lielākās Kurzemes upes Venta un Abava. Tās nodala trīs augstienes: Ziemeļkursas, Rietumkursas un Austrumkursas augstieni. Rietumkursas augstienē atrodas Kurzemes augstākais paugurs- Krievukalns. Kurzeme, sevišķi tās Z daļa, ir bagāta ar mežiem. Kurzemes lielākie ezeri ir Engures ezers un Usmas ezers. Engures ezers ir garākais Latvijā (gandrīz 18 km), tas ir arī nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas vieta. Usmas ezerā atrodas lielākā ezersala Latvijā- Viskūžu sala. Dziļākais ezers Kurzemē ir Cieceres ezers (50 m). Venta pie Kuldīgas izveidojusi platāko ūdenskritumu Latvijā un Eiropā- Ventas rumbu. Pazīstami ūdenskritumi ir arī Abavas rumba un Alekšupītes ūdenskritums Kuldīgā, kas ir viens no augstākajiem Latvijā. Augsnes Kurzemē pamatā ir smilšainas un mazāk auglīgas. Klimats ir siltāks nekā citos novados, tāpēc tikai Kurzemē brīvā dabā aug parastā īve, Baltijas efeja, skābarži. Kurzemē atrodas trīs no pieciem dabas rezervātiem Latvijā- Slīteres, Moricsalas un Grīņu rezervāts. Kurzeme ir jūras novads, tāpēc jau senos laikos tā iedzīvotāji gājuši jūrā un piekrastē veidojušās ostas. Šobrīd no 11 Latvijas ostām 6 ir Kurzemē (Liepāja, Pāvilosta, Ventspils, Kolka, Roja, Mērsrags). Kurzemes lielākās pilsētas ir Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Talsi un saldus.
Vēsture
Kurzeme aptver Liepājas, Kuldīgas, Ventspils un Talsu rajonus, Saldus un Tukuma rajonu lielāko daļu- senatnē galvenokārt kuršu un daļēji lībiešu apdzīvoto teritoriju. Senāko Kurzemes iedzīvotāju- pirmatnējo mednieku un zvejnieku apmetnes (3.- 2. gt. p.m.ē.) atrastas Talsu raj. Purciemā un Ventspils raj. Sārnates purvā. 2. gt. p.m.ē. Kurzemē no D ienāca baltu senči, kas Z daļā sajaucās ar Baltijas somiem. No 1 gt. v. p.m.ē. Kurzemē dzīvoja kurši, Z daļā- lībieši; Grobiņas un Talsu apkārtnē atklāti senkapi ar skandināviskām iezīmēm. 13. gs. beigās Kurzemi iekaroja vācu feodāļi un uzcēla mūra pilis Kuldīgā, Aizputē, Grobiņā, Alsungā, Ventspilī, Dundagā, Kandavā, Embūtē. Jau agrā feodālajā laikā Kurzemes iedzīvotājiem bija ekonomiski un kulturāli sakari ar kaimiņzemēm. Kurzemes latviešu kultūrā ieviesās daži V-Eiropas un R-Eiropas kultūras elementi vietējā pārveidojumā (galvenokārt tautas būvmākslā, apģērbos, mājas iedzīves priekšmetos). 18.- 19. DR Kurzemes materiālajā kultūrā vērojami arī slāvu kultūras elementi.
…
