Secinājumi
1. 1939. gada 23. augustā tika parakstīts Molotova- Ribentropa pakts starp Krieviju un Vāciju – tas izšķīra daudzu valstu likteņus.
2. Latvijas valsts un tautas likteni vairāk nekā uz pus gadsimtu izmainīja neuzbrukšanas līgums un tam pievienotais slepenais papildu protokols par ietekmes sfēras sadalīšanu Austrumeiropā (Molotova-Ribentropa pakts).
3. 14.-15. jūnija naktī Padomju Savienības speciālās vienības šķērsoja Latvijas robežu, uzbruka vairākiem robežpunktiem.
4. 17. jūnijā Padomju Savienības armijas daļas pārgāja Latvijas robežu no austrumiem un no dienvidiem. Valdība paklausīja ultimātam un tās vietā nāca jauna, kura pieņēma padomju varu.
5. Padomju bruņumašīnas iebrauca Rīgā pīkst, 13:30 un tūlīt izvietoja posteņus pie svarīgākām vietām Daugavas tiltiem, radio stacijas, ostām, lidlaukiem.
6. Kaut gan oficiāli tas bija savstarpējās neuzbrukšanas līgums, pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju PSRS un Vācijas interešu sfērās.
7. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas: Eiropa sadalīta ietekmes sfērās un Baltijas valstu okupācija.
8. Molotova - Ribentropa pakts vai arī Hitlera - Staļina pakts ir Padomju pakts.. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm.
9. Molotova–Ribentropa pakta atstātās sekas Eiropas politikā un sabiedrībā būs jūtamas vēl daudzus gadus.
10. Vēlāk Molotova-Ribentropa pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un III reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.
…