Ekonomikas zinātņu studentam ir jābūt kaut nelielam priekšstatam par tādu nozari kā statistika. Mūsdienu statistika ir iezīmīga ar to, ka tā nav vērsta tikai uz pagātni vai arī pētī reāli pastāvošas lietas un jau notiekošos procesus. Statistika, balstoties uz plašas neapstrīdamu faktu bāzes, atklāj esošās likumsakarības un rada metodoloģiskas un praktiskas iespējas lietu un procesu prognozēšanai, to tālākas attīstības zinātniskai paredzēšanai.
Statistika sabiedriskās parādības pētī nevis izolēti, bet gan savstarpējā sakarībā un mijiedarbībā, aplūko tās nemitīgā mainībā un attīstībā. Dialektiskais materiālisms ir statistikas zinātnes metodoloģiskais pamats un reizē ar tādas metodoloģijas lietošanu, kas kopīga visām zinātnes nozarēm, statistika ir izveidojusi savu specifisku pētīšanas metodi, ar kuru tā atklāj likumsakarības sabiedrisko parādību skaitliskajā izpausmē. Šādā nozīmē statistiskā pētīšanas metode izpaužas kā dažādu pētīšanas paņēmienu secīgs kopums, kas sastāv no trīs galvenajiem posmiem: novērošanas, sakopošanas un vispārināšanas.
Pirmos divus posmus veic Centrālā statistikas pārvalde un trešo jeb noslēdzošo statistiskās pētīšanas posmu veicu izstrādājot šo kursa darbu par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju – vīriešu un sieviešu skaita izmaiņām.
Kursa darba mērķis ir izveidot, aprēķināt un analizēt rādītājus, ar kuru palīdzību iespējams izprast statistiskā materiāla galveno saturu un iedziļināties pētāmās parādības skaitliskās izpausmes būtībā. Kursa darbā ir izmantoti tādi statistiskie vispārinātāji kā vidējie un relatīvie lielumi, variācijas un dinamikas rādītāji, indeksi.
Rakstot šo darbu un veicot pētījumu par Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaita un struktūras izmaiņām noteiktā periodā (1991. g. – 1999. g.), izmantoju “Latvijas statistikas gadagrāmatā 1999” publicētos datus.…
