1.1. Radio vēsture pasaulē
1895.g. itāļu inženieris Giljrmo Markoni bez vadiem pārraidīja Morzes signālu 1,5 kilometru attālumā, viņš teorētiski tiek uzskatīts par radio izgudrotāju;
1895.gada 7.maijā krievu fiziķis Aleksandrs Popovs, kurš tiek uzskatīts par praktisko radio izgudrotāju, Sanktpēterburgā Krievijas un ķīmijas biedrības sēdē demonstrēja pirmo radiouztvērēju- kohereru.
1913. gadā izveidoja nerimstošo elektromagnētisko svārstību ģeneratoru, kas bija svarīgs posms radiosakaru attīstībā. Līdz ar to bija iespējams pārraidīt ne tikai telegrāfa signālus, kurus veidoja īsāki un garāki elektromagnētisko viļņu impulsi, bet arī runu vai mūziku.
1922. gada 1. februārī sāka darboties Eiropā pirmais radiofons (Londonā ). Tam sekoja Berlīnes (1923. gada 29. oktobrī), Leipcigas (1924. gada 1. martā). 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā.
1.2. Latvijas radio vēsture
Latvijas radio vēsture sākās 1924.gadā, ka Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa virsvaldes sastāvā tiek izveidota Radiocentrāle. Radiofona būvdarbus Latvijā ierosināja inženieris Jānis Linters. Plašām iedzīvotāju masām toreiz radiofons nebija pazīstams. Lai iegūtu līdzekļus Radiofona būvniecībai no valsts, budžeta komisijas sēdē J. Linters rādīja radiocentrā izgatavoto uztvērēju. Tam piekārtoja divus pārus austiņu un novietoja budžeta komisijas sēžu zālē. Sēdes laikā komisijas locekļi cits pēc cita tvēra austiņas un ļoti cītīgi klausījās programmu – Pārdaugavas radio centra telegrāfists lasīja “Valdības Vēstnesi”. Jānis Linters skaidroja, cik vienkāršs ir radiouztvērējs, piebilstot, ka tos varēs ražot arī Latvijā. Pirms balsošanas komisijas locekļi sīki izprašņāja, kā izplatās elektromagnētiskie viļņi - vai nav jāatver durvis un logi, lai tie varētu iekļūt telpā. …
