Latvijas Republika (1920.-1940.)

Pēc neatkarības izcīnīšanas Latvijas iedzīvotāji atradās ārkārtīgi smagā stāvoklī. Demogrāfiskā situācija nebija labvēlīga. Bija izveidojies liels sieviešu pārsvars pār vīriešu skaitu. Kaujās gājuši bojā un sakropļoti bija daudzi darbspējīgā vecuma cilvēki. 1914. gadā Latvijā dzīvoja 2, 5 milj. iedzīvotāju. Kara laikā Latvija visdažādāko iemeslu dēļ zaudēja gandrīz 1 miljonu iedzīvotāju. Pēc miera līguma noslēgšanas no Krievijas atgriezās aptuveni 240 000 bēgļi. Pirmajos neatkarības gados Latvijā dzīvoja apmēram 1, 8 miljoni iedzīvotāju. Daudzi iedzīvotāji bija gājuši bojā karos, bēgļu gaitās, miruši no bada un slimībām, daudzi palikuši Padomju Krievijā, arī materiālie zaudējumi bija milzīgi. Pilnīgi vai daļēji bija sagrautas aptuveni 180 000 ēku, lauksaimniecībā izmantojamā zeme sapostīta ar ierakumiem, rūpnīcu iekārtas, dzelzceļa vagoni un lokomatīves aizvestas. Latvijai nebija iespējams iegūt tādus ienākumus no preču tranzīta caur savām ostām, kādi bija cariskajai Krievijai, kad 30 % no tās eksporta gāja caur Latvijas ostām. Eksports no Padomju Krievijas bija apsīcis. Zemnieku saimniecībās 20 % lopu bija izkauti un nolaupīti. 25 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija atstāta amatā. Gandrīz puse zemes atradās vācbaltu muižniecības īpašumā.
Zemes jeb agrārā reforma kļuva par neatliekamu uzdevumu. Tikpat svarīgs uzdevums bija nodokļu un sociālās aizsardzības sistēmas izveidošana.…