Latvijas Republikas integrācija Eiropas Savienībā finanšu aspektā

Līdz ar nākamo ES paplašināšanos kārtu, atbalstam no ES strukturālajiem fondiem kvalificēsies arī jaunās dalībvalstis. ES dalībvalstu starpā valda solidāra izpratne un atbalsts šo jaunizveidojušos demokrātisko valstu attīstības vajadzībām, tāpēc ES strukturālo fondu ietvaros resursi tām jau ir paredzēti. Lai izvairītos no problēmām, ko jaunajām dalībvalstīm varētu radīt tik apjomīgu finansu līdzekļu absorbēšana, palīdzības apjoms tiks palielināts pakāpeniski līdz sasniegs maksimāli pieļaujamo – 4% no IKP.
Tikšanās laikā Luksemburgā 1997. gada decembrī Eiropas Padome vienojās par ievērojamu finansiālā atbalsta palielināšanu ES kandidātvalstīm. Sākot ar 2000. gada 1. janvāri, papildus Phare programmas atbalstam, kandidātvalstīm tiek dota iespēja saņemt pirmsvienošanās palīdzību no strukturālajiem fondiem. Nākotnes dalībvalstīm ir pieejami divi tā dēvētie pirmsstrukturālie fondi – ISPA (Instrument for Structural Policies Pre-Accession, Pirmsiestāšanās strukturālais instruments) un SAPARD (Special Assistance Programme for Agricultural and Rural Development, Īpašā palīdzības programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai).
Kopējais pirmspievienošanās atbalsts sastādīs aptuveni 3 miljardus Eiro gadā (tas ir aptuveni 2 reizes vairāk nekā 1999. gadā nākotnes dalībvalstīm piešķirtais atbalsts). Komisijas nolikumi paredz, ka strukturālo projektu ietvaros ES atbalsts būtu sniedzams sekojošās formās: neatmaksājamās tiešās investīcijas, atmaksājamās investīcijas, kredītprocentu subsīdijas, kredītu garantiju subsīdijas, līdzdalība riska kapitāla u.c. Pirmsstrukturālo fondu nolikumi paredz, ka viena sektora aktivitātes var tikt finansētas tikai no viena fonda. Pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā tā zaudēs tiesības saņemt palīdzību no pirmsstrukturālajiem fondiem.…