Nodokļi ir neatņemama katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Mēs pastāvīgi saskaramies ar tiem. Iepērkoties, strādājot, ceļojot, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, izmantojot dabas resursus, piedaloties izlozēs un azartspēlēs, u.c.
Lai nodrošinātu normālu valsts pastāvēšanu, ir nepieciešams pastāvīgi finansēt valstij svarīgus pasākumus (valsts aizsardzība, sabiedriskā kārtība, izglītība, veselības aprūpe, transports, sakari u.c.), bet lai to visu finansētu ir nepieciešami līdzekļi. Kur lai ņem līdzekļus? Vākt no pilsoņiem uz brīvprātības principa. Tas neizdotos! Jo, no vienas puses valsts pilsoņi vēlas saņemt garantijas, bet no otras – negrib šīs garantijas labprātīgi no sava personiskā budžeta finansēt. Un šeit parādās nodokļi un nodokļu sistēma, kas palīdz valstij savākt nepieciešamos līdzekļus, lai segtu visus izdevumus. Bet nodokļiem ir arī citas funkcijas. Piem: lai aizsargātu vietējos ražotājus, lai tie spētu konkurēt cenas ziņā ar importa precēm, samazināt nevēlamu produktu lietošanu ( alkohols, cigaretes, u.c.).
Savāktie nodokļi nonāk valsts un pašvaldību budžetos. Kur tie tiek attiecīgi sadalīti un gala rezultātā nonāk atpakaļ pie nodokļu maksātāja vai nu tiešā veidā (naudas izteiksmē), vai jau pārvērsti kādā precē vai pakalpojumā.
Ja nodokļu sistēma ir neefektīva, tad mēs saskaramies ar pilsoņu neapmierinātību: pilsoņi uzskata, ka nodokļi ir pārāk lieli vai līdzekļi nenonāk tur, kur tiem vajadzētu nonākt. Lai izvairītos no šādas situācijas, ir jāievēro 5 galvenos efektīvas nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipus. Nodokļu sistēmai ir jābūt, ekonomiski efektīvai, vienkārši administrējamai, elastīgai, objektīvai un taisnīgai, kā arī politiski atbildīgai (saprotamai un stabilai ilgākā laika posmā).
Pats likums par nodokļiem ir plašs un detalizēts, es savā kursa darbā nespēšu apskatīt visas tā detaļas, tāpēc es apskatīšu tikai manuprāt svarīgākos tā elementus.…
