Kaut arī rūpniecības izaugsmes tempi Latvijā pēdējos trīs gados ir straujāki nekā vidēji tautsaimniecībā, tās īpatsvars nepalielinās, jo to nelabvēlīgi iespaido lēnais cenu pieaugums rūpniecībā, kas atpaliek no tautsaimniecības vidējā cenu pieauguma tempa. Rūpniecības cenu pārmaiņas būtiski ietekmē eiro kursa svārstības, it īpaši tas attiecas uz kokapstrādi un tekstilrūpniecību, jo šo nozaru produkcijas galvenie noieta tirgi ir saistīti ar ES valstīm. Ļoti nelabvēlīgi Latvijas rūpniecību iespaidoja 2000.gada eiro kursa kritums, kas notika tieši tajā periodā, kad bija nepieciešams restrukturizēt Latvijas preču tirgu sakarā ar Krievijas tirgu sašaurināšanos. Pakāpeniskais eiro vērtības pieaugums 2001.un 2002.gadā uz Latvijas rūpniecību atstāja pozitīvu ietekmi.
Latvijas rūpniecība tautsaimniecības struktūrā ieņem mazāk nozīmīgu vietu, nekā tas ir vairumā ES valstu un tās kandidātvalstīs. Latvijā rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2002. gadā bija tikai 14,8%. Turpretī vairumā kandidātvalstu šis rādītājs ir 20%. Zemo nozares īpatsvaru tautsaimniecībā lielā mērā nosaka tās zemais produktivitātes (darba ražīguma) līmenis uz vienu strādājošo. Tā ir viena no zemākajām starp ES kandidātvalstīm. 2000. gadā tā bija 12 tūkst. PPS (pirktspējas paritātes standarts) uz vienu strādājošo, kas ir divas reizes zemāka nekā Čehijā un Slovēnijā. Tā atpaliek arī no Igaunijas (14 tūkst. PPS) un Lietuvas (19 tūkst. PPS) rādītājiem [9, 77].
Latvijas rūpniecības struktūrā dominē lēta darbaspēka un dabas resursu izmantošanas nozares, t.i., zemas pievienotās vērtības nozares. 1.1.tabulā redzams, ka pārtikas, vieglās un kokapstrādes rūpniecībā radītā pievienotā vērtība veido vairāk nekā pusi no visas rūpniecības pievienotās vērtības. Šāda pat situācija vērojama arī eksporta proporcijās.
…