Latvijas saimniecība (1920.-1940.)

Tika sākti pirmie priekšdarbi Latvijas valsts dibināšanai nemitīgi tika daudzināts sauklis „Brīva Latvija brīvā Krievijā”, tika rakstīts par neatkarīgas Latvijas izveidošanu visos latviešu preses izdevumus un pārrunāts gandrīz vai visās latviešu organizācijās. Galvenā loma Latvijas neatkarības tapšanā bija divām 1917.gadā izveidotām organizācijām: Latviešu pagaidu nacionālajai padomei un Demokrātiskajam blokam. 1918.gada 17.novembrī šīs organizācijas radīja Latvijas priekšparalamentu – Tautas padomi. Nākamajā dienā – 18.novembrī – svinīgi tika proklamēta Latvijas valsts. Tas joprojām ir izcilākais notikums visā latviešu tautas vēsturē, kuras uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšanās uz ārieni un iekšieni.1 Latvijas valsts pasludināšana bija liela uzdrīkstēšanās, jo Latvijas valsts uzbūve bija jāsāk gandrīz no nulles, pagaidu valdība tika izveidota spontāni, bez labi pārdomāta plāna. Pakāpeniski pret jauno valsti sacēlās visi slepenie un atklātie ienaidnieki, iesākās juceklīgs laiks Latvijas vēsturē. Brīvības cīņu laikā, kas ilga līdz 1920.gada sākumam, Latvijas valsts guva uzaru pār lieliniekiem, bermontiešiem un citiem pretiniekiem. Pēc neatkarības izveidošanas un aizstāvēšanas tā ieguva taisnīgas robežas un veidojās par parlamentāru un demokrātisku republiku.
Izveidot stabilu nacionālu valsti traucēja tas, ka no 1915. līdz 1920. gadam Latvija atradās aktīvas karadarbības zonā, kas zemei un tās iedzīvotājiem atnesa postu un nāvi. …