Latvijas sarunu pozīcijas laikā, kad tā gatavojās iestāties Eiropas Savienībā

Latvija jau vēsturiski ir atradusies Eiropā, līdz ar to veiksmīgi attīstījusies gan ekonomikas, gan kultūras jomā. Laikā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, daudzi demokrātiskie procesi, kas veicināja citu valstu attīstību, Latvijā notika daudz lēnāk vai nenotika nemaz.
Pēc neatkarības atjaunošanas, pats par sevi saprotams, ka Latvijas Republika centās atgriezties Eiropas civilizēto valstu vidū. Tas bija izdarāms, iestājoties Eiropas Savienībā, kuras mērķi ir:
izveidot Eiropas pilsonību, garantējot pamattiesības, pārvietošanās brīvību, pilsoņu un politiskās tiesības;
nodrošināt brīvību, drošību un tiesiskumu, sadarbojoties tieslietu un iekšlietu jomā;
veicināt ekonomisko un sociālo progresu, izmantojot kopējo tirgu, kopējo valūtu (eiro), jaunu darbavietu radīšanu, reģionālo un vides attīstību;
aizstāvēt Eiropas vietu pasaulē ar kopīgu ārpolitiku un drošības politiku, aizstāvot ES ekonomiskās intereses pasaulē.

Savulaik ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens Eiropas Savienību apzīmē kā: „nāciju savienību, kura izveidojusi vienreizēju solidaritātes sistēmu starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem. Tā ir unikāla un nekur citur pasaulē tādu neatradīsiet”1.…