Šīs tēmas ir nozīmīga, jo Latvija ir ierindojama mazo valstu vidū, tādejādi man kā Latvijas pilsonim ir svarīgi izprast savas valsts suverenitātes īpatnības un tās determinējošos apstākļus. Laikā, kad Latvija ir ceļa uz Eiropas Savienību (turpmāk tekstā ES), šis jautājums ir aktualizējies. Bieži masu medijos šai sakarā nākas dzirdēt pārdomas par to, vai pievienošanās ES ir vienīgā iespēja, kā saglabāt Latvijas, kā mazas valsts, suverenitātes neatgriezeniskumu. Tādēļ es savā darbā mēģināšu nedaudz iedziļināties jautājumos, kas ir saistīti ar Latvijas vēlmi iestāties ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk tekstā NATO), Latvijas Republikas Ārpolitikas koncepciju un arī jautājumos, kuri ir saistīti ar Latvijas kā suverēnas valsts stāvokli 21.gadsimta sākumā.
Referāta izstrādes gaitā es centīšos rast atbildes uz jautājumiem, kuri ir saistīti ar Latvijas līdzdalību kādās no starptautiskām organizācijām, bet it īpaši uz jautājumu:” Kāda ir ieguvumu un zaudējumu bilance situācijā, kad Latvija kļūs par kādas ietekmīgas starptautiskas organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti?”
Man jau paša sākumā ir jāatzīst, ka mans apskatāmo jautājumu loks ir mazliet plašāks nekā mācību programmā paredzētais, bet man likās svarīgi iepazīties ar šī referāta jautājumiem laikā, kad Pasaulē palielinās to jautājumu loks, kurš vistiešākajā mērā ir saistīts ar valstu suverenitāti.
Bet, lai cik tas arī neliekas dīvaini, es esmu aizmirsis definēt tādu terminu kā “suverenitāte”. Suverenitāte – ( vācu Souveranitat
1)augstākā varā valsts iekšienē, tas ir, tiesībās patstāvīgi noteikt savu sabiedrisko, politisko un tiesisko iekārtu un nacionāli valstisko iekārtu, valsts orgānu izveidošanas un darbības principus, pieņemt konstitūciju un izlemt citus valsts iekšpolitikas jautājumus;
2) 2) valsts neatkarībā (patstāvībā) starptautiskajās attiecībās, tas ir, tiesībās noteikt savu rīcību attiecībās ar ārvalstīm, savus ārpolitikas principus.…
