Kursa darba mērķis ir mēģināt atklāt un izprast latviešu tautas identitātes veidošanos un formēšanos Trešās atmodas laikā, saistībā ar Latvijas Tautas Fronti, kura pagājušā gada rudenī svinēja 15 pastāvēšanas gadus. Darba motivācija ir izpētīt kādā veidā 90.gadu sākuma notikumi ir atspoguļoti dokumentālajā kino analizējot konkrēti Jura Podnieka filmas Krusta ceļš un 1991.gada notikumu dokumentālo materiālu.
Kursa darba tēma un komunikācijas problēma ir Latvijas Tautas frontes kino materiāla vieta un loma nacionālās identitātes veidošanā trešās atmodas laikā. Pārmaiņu procesi bija saistīti ar savas nacionālās identitātes apzināšanos, kas padomju gados bija ierobežota. Astoņdesmito gadu beigas un deviņdesmito gadu sākums – laiks, ko vēsturē apzīmē ar terminu trešā atmoda bija brīdis, kad pilsoniskā sabiedrība tikai veidojās tāpēc nacionļajai identitātei bija liela nozīme saikņu veidošanā starp grupām, valsti un sabiedrību.
Darba aktualitāti nosaka Tautas frontes 15 gadu dibināšanas jubileja, kas liek sākt domāt par nesenās vēstures izvērtēšanu. Sabiedrības attīstība notiek komunikācijā, kad sabiedrībā, apmainoties ar informāciju par sevi, pati sevi arī veido. Tāpat noformulējot viedokli par sevi to var reprezentēt uz āru – citām grupām. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, liek domāt par kopējas Eiropas identitātes veidošanas politisko un sociālo kontekstu, kas ir visai pretrunīgs.
Nacionālie mīti un simboli bieži vien palīdz: nostiprināt vērtības, pamatot tiesības, izvērtēt individuālo pieredzi un pieņemt lēmumus. Vēsture bieži vien tiek ekspluatēta, lai piešķirtu kultūrai homogenitāti un veidotu identitātes. Sevišķa loma šajā procesā ir intelektuāļiem, kuri „bez mitas atcels un no jauna radīs mītus”.1
Arī Latvijā bieži tiek diskutēts par identitāšu veidošanos, integrāciju, un multikulturālismu. Kursa darba uzdevums ir arī pētīt kā Latvijā notika pāreja uz pilsonisku sabiedrību un politiskas nācijas veidošanās.
Kursa darba hipotēze ir – LTF kino materiāls veicināja latviešu identitātes formēšanos.…