19. gs. beigās sociālo un ekonomisko procesu rezultātā Latvijas teritorijā bija izveidojies skaitliski liels rūpniecībā nodarbināto slānis. Rīgā viņi koncentrējās lielajos uzņēmumos. Arī Ventspils un Liepāja kā ostas pilsētas ekonomiski bija labi attīstītas. Strādnieku sociālais un materiālais stāvoklis nebija spožs. Kopības apziņa strādniecībai bija izteikti attīstīta. Vienkāršie darbaļaudis visātrāk uztvēra revolucionārās idejas. Jau 1896. gadā Rīgā notika plaši streiki. 90. gadu beigu ekonomiskā krīze veicināja rūpniecībā nodarbināto aktivitātes. 1899. gadā strādnieku nemieri aptvēra vairākas nozares. Sociāldemokrātu idejas viņu vidū bija populāras.
Fabriku rūpniecības attīstība atstāja zināmu iespaidu arī uz lauku dzīvi. Laucinieki tagad pastiprinātā mērā iegādājās pilsētas fabriku izstrādājumus. Sakarā ar šo sāka pagrimt lauku amatniecība un mājrūpniecība. Bet pilsētas preču iegūšanai bija vajadzīga nauda, tāpēc laucinieki bija spiesti arvienu jo lielāku daļu no saviem ražojumiem pārdot.
Rūpniecības attīstība Latvijā visnotaļ bija pakļauta Krievijas impērijas administratīvās un saimnieciskās sistēmas prasībām un mērķiem. Taču Latvijas vēsturiskās attīstības iepriekšējais, līdz iekļaušanai impērijā atšķirīgais ceļš noteica rūpniecības, tāpat arī citu tautsaimniecības nozaru savdabīgās, no plašās lielvalsts citiem reģioniem atšķirīgās iezīmes vēl gadsimtu mijā. Pret atšķirību nonivelēšanu iestājās vietējā saimnieciskajā dzīvē noteicošā baltvācu elite, ieinteresēta saglabāt ekonomiskās priekšrocības un privilēģijas, turklāt vēl situācijā, kad Baltijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, tradicionālie sakari ar Rietumeiropu, resp., Vāciju un Lielbritāniju, plašais Iekškrievijas tirgus praktiski jau bija apliecinājis tālejošas perspektīvas. Tai pašā laikā strauji rūpniecības attīstību Baltijā resp. Latvijā sekmēja Iekškrievijas industrializācijas nolūkā realizētā Krievijas impērijas protekcionistiskā muitas politika, kas spieda ārvalstu uzņēmējus un firmas, kuras vēlējās apgūt plašo Krievijas tirgu, pāriet no preču uz kapitāla eksportu, dibināt akciju sabiedrības, savu uzņēmumu nodaļas u.tml.…