Anotācija: Pēdējā gada laikā Latvijas tautsaimniecība ir piedzīvojusi strauju ekonomikas
lejupvērstu korekciju. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempi ir samazinājušies no
divciparu pozitīviem skaitļiem līdz divciparu negatīviem skaitļiem. Tā ir viena no lielākajām
tautsaimniecību korekcijām, ar kurām ir saskārusies kāda valsts ne tikai Eiropas Savienībā (ES), bet
arī pasaules mērogā. Autors uzskata, ka gadījums ir unikāls un tam līdzīgu precedentu nav.
Atslēgvārdi: Tautsaimniecības restrukturizācija, ekonomikas krīze, Starptautiskais Valūtas fonds
(SVF).
Raksta mērķis: pamatojoties uz ekonomikas cikliskuma teoriju, veikt 2008. – 2009.gada Latvijas
tautsaimniecības krīzes iemeslu analīzi, kā arī izvirzīt priekšlikumus līdzīgu krīžu nepieļaušanai
nākotnē.
Mērķa sasniegšanas veids: pētījuma ietvaros autors veic Latvijas potenciālā IKP ekonometrisku
analīzi ar paša koriģētu Eiropas Komisijas (EK) metodes palīdzību, kā arī veic analīzi līdzšinējās
fiskālās politikas atbilstību cikliskuma koncepcijai.
Mērķa realizācijai izmantoti Latvijas Republikas Finanšu ministrijas nepublicētā informācija
(makroekomiskās attīstības scenārija indikatori), Centrālās Statistikas Pārvaldes datu bāzes
(aprēķinu veikšanai) kā arī dažāda veida makroekonomiskās teorijas literatūrā attiecībā uz
ekonomikas cikliskuma koncepciju.
Ievads – atšķirībā no citām pēdējo divu desmitgažu krīzēm pasaulē (Āzijas, Latīņamerikas un
Zviedrijas/Somijas krīzes) Latvija piedzīvo krīzi, kuras anatomija ir visai sarežģīta – ir vairāki
iemesli kādēļ šobrīd Latvijas tautsaimniecība piedzīvo lielāko negatīvo korekciju ES ekonomiskās
telpas vēsturē. Šobrīd Latvijas tautsaimniecības attīstība ir nonākusi ekspertu (makroekonomistu,
politikas veidotāju u.c. speciālistu) uzmanības lokā. Atšķirībā no klasiskās krīzes pārvarēšanas
stratēģijas, kurā tiek pielietota nominālās devalvācijas instruments, Latvijas valdība sadarbībā ar
SVF un EK ir nolēmusi veikt tā saucamo iekšējo devalvāciju – brīvprātīgi mēģinot izveidot
deflācijas spirāli. Pasaulē nav līdzīgu veiksmīgu precedentu, kas ļautu salīdzināt Latvijas šī brīža
pieeju izejas meklēšanai no krīzes. Vēsturiski visas krīzes ir attīstījušās līdzīgi – no sākuma ir
straujas izaugsmes periods (boom period), kura gaitā pieaug aktīvu cenas, veidojas nekustamā
īpašuma tirgus saspīlējums un inflācijas spirāle. Tālāka krīžu attīstība parasti ir atkarīga no valsts
īstenotās politikas izaugsmes perioda gados, ārējiem faktoriem, centrālās bankas un valdības
lēmumiem. Latvijas gadījumā pagaidām ir zināms, ka ir piedzīvots straujas izaugsmes periods un šobrīd notiek strauja lejupvērsta korekcija.…
