Secinājumi
1. Vidējā termiņā bezdarba līmenis saglabāsies relatīvi augsts. Pastāv diverģences risks starp tautsaimniecības nozares attīstību un darbaspēka pieejamību.
2. Nozares izaugsme lielā mērā balstās uz konkurētspējas pieaugumu, kas tika panākts krīzes laikā ievērojami samazinot izmaksas.
3. Ekonomika pārkārtojas uz ilgtspējīgu attīstības modeli, kurā galvenais attīstības dzinējspēks ir eksports, spēja konkurēt iekšējos un ārējos produktu tirgos, kā arī būt konkurētspējīgiem kapitāla piesaistē, lai kāpinātu Latvijas ražīgo potenciālu, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.
4. Tuvākajā nākotnē investīciju apjomi Latvijas tautsaimniecībā visdrīzāk pakāpeniski pieaugs. Tomēr investēšanas procesa dinamiku lielā mērā noteiks finanšu resursu pieejamība, kopējā pieprasījuma palielināšanās un uzņēmējdarbības veicināšanas valsts atbalsta pasākumu īstenošana.
5. Latvijas tautsaimniecības konkurētspēja (autora pieeja) ir relatīvi zemā līmenī (piem., salīdzinot ar Igauniju). Determinācijas koeficients starp strādnieku skaitu nozarē un nozares pievienoto vērtību Latvijā 2010.g. ir salīdzināmi neliels(0,483), līdz ar to var secināt, ka darbaspēks tautsaimniecības nozarēs tiek izmantots neefektīvi.
…