Katra valsts sākas ar tās robežu. Robeža ir nosacīta līnija dabā, ar kuras palīdzību tiek izveidota vertikāla plakne, kas nosaka valsts sauszemes, jūras, zemes dzīļu, gaisa telpas un valsts teritoriālās suverenitātes izplatību.
Ja aplūkojam pasaules karti, tad redzam, ka Latvija atrodas Austrumeiropas ziemeļos, ka Latvija ir viena no Baltijas valstīm, kas robežojas ar Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un kurai ir sava kultūra, vēsture un attīstības gaita.
Latvijas nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotni –ia (ija).
Pirmās rakstiskās liecībās par Latviju un terminu “Latvija” var atrast Indriķa hronikā, kur Latvija vispirms (1206.g.) saukta par Latgali (Livonia, Lettigallia et Estonia), bet sākot ar 1209.gadu nosaukums Livinia et Lettigallia tiek aizvietots ar Livonia et Letthia. Hronists Indriķis Latvijas vārdu Letthia veidojis pēc viduslaiku latīņu rakstu paraugiem. Pāvesta kanceleja 1210.gadā un vēlāk piemin savos dokumentos Latviju un Lībiju, pie kam par Latviju toreiz sauca tikai seno Latgali, kura atradās blakus Lībai, Sēlai, Zemgalei un Kursai. Izlasot hronikas tekstu, atrodam tādus pazīstamus nosaukumus kā Semigallia (Zemgale), Edualia (Ēdole). Nosaukums Letthia, ko darinājis Indriķis, ir sastopams arī 14.gs. oficiālajos dokumentos (1336.g. Lyvonia et Lettya; 1359.g. Lettia et Semigallia; 1387.g. Livonia, Letthia, Semigallia), bet jau 15.gs. no šiem nosaukumiem izzūd vārds Lettia un paliek tikai Livonijas nosaukums (Lyflant, Ifland). Vilandes katoļu prāvests Dionīsijs Fabricijs savā darbā “Livonicae historiae compediosa series” ap 1610.g. rakstīja, ka Livonija daloties divās daļās: in Lothaviam et Aesthoniam, bet Latvija sadaloties: in Libiam, Lothaviam veram, Curlandia, Semigaliam (Lībā, kas ir īstā Latvija, Kursā un Zemgalē), tātad var secināt, ka vārds Latvija lietots gan plašākā, gan šaurākā nozīmē.…