Latvijas un Igaunijas savstarpējās ekonomiskās attiecības

Latvijas un Igaunijas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista izcila sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un cieša partnerība ES un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. [1]
Igaunijas IKP nozaru struktūra, rēķinot pret PV, 2000. g. bija šāda:
Lauksaimniecība un medniecība – 3,6%, mežsaimniecība – 2,4%, rūpniecība – 22,3%, būvniecība – 5,9%, bet visām pakalpojumu nozarēm – 65,5%. [2]
Liels īpatsvars bija tirdzniecībai – 14,5% un transportam - 15,4%. Kopš 1993. gada būtiski ir samazinājusies lauksaimniecības daļa, vienlaikus fiziskais apjoms – par 33%.
Igaunijas IKP izlietojums ir lielāks par ražoto uz negatīvā ārējās tirdzniecības saldo rēķina.
2000. gadā eksporta un importa (preces + pakalpojumi) apjoms salīdzinājumā ar saražoto IKP sasniedzis rekorda augstus apjomus – imports lielāks par gadā saražotot IKP! Pēs ES aprēķina Igaunijas iekšējā tirgus cenas bija 45% no ES cenām. Ja IKP būtu rēķināts pēc PSP metodes, tas būtu 2,21 reizes lielāks un IKP būtu nevis 85,4% mljrd. Kronu, bet gan 188,8 mljrd. Kronu un eksporta īpatsvars būtu 45%. [2]
Igaunijas eksports galvenokārt bija virzīts uz Skandināvijas valstīm, kurp, ieskaitot Islandi, pārdeva 59% preču, bet importa ziņā priekšgalā trīs tās pašas valstis, kas eksportā, taču tālāk seko tādas lielvalstis, kā, piemēram, Krievija, Japāna un Ķīna. Nozīmīgs eksports bija ar koksnes un tās izstrādājumiem. [2]…