Termins „Zviedru modelis” radās sakara ar Zviedrijas veidošanāš, ka vienas sociāli-ekonomiskas valsts sakara. Tas ir radies 60 gadu beigas, kad ārzemju vērotāji sāka atzīt Zviedrijas ātro un veiksmīgo ekonomisko izaugsmi ar plašu ekonomisko reformu uz sociālās bezkonfliktu situācijas fona sabiedrībā. Šis veidols sekmīgas un bezrūpīgas Zviedrijas sevišķi stipri kontrastēja ar sociālo un politisko konfliktu izaugsmi apkārtējā pasaulē.
Pašreiz šis termins tiek izmantots dažādās nozīmēs un tam ir dažāda jēga attiecība no tā, kas viņā ir ietverts. Daži atzīme Zviedrijas ekonomikas jaukto raksturu, kas ietver tirgus attiecības un valsts regulēšanu, kā arī privātīpašumu pārsvaru ražošanas sfērā.
Ir vēl viens Zviedrijas modeļa definējums, kas izriet no tā, ka Zviedru politikā skaidri izdalās divi dominējošie mērķi: pilnīga aizņemtība un ienākumu izlīdzināšana, kas arī nosaka ekonomiskās politikas metodes.
Aktīva politika augsti attīstītajā darba tirgū un sevišķi liels valsts sektors (tiek ņemts vērā vispirms pārdalīšanas sfēra, bet ne valsts īpašums) tiek uzskatīti, ka šis politikas rezultāts.
Beidzot vispārējā nozīmē, Zviedru modelis – tas ir sociāli-ekonomiskais un politiskais komplekss valstī ar tās augsto dzīres līmeni un plašu sociālas politikas mērogu. Tādā veidā definējumam „Zviedru modelis” nav viennozīmīgas izskaidrošanas un tas ir unikāls.…