SECINĀJUMI
Latvijas nodokļa likmes pēdējo gadu laikā būtiski pieauga, tomēr tie pārsvarā ir zemāki, nekā Zviedrijā, kuras likmes tiek uzskatītas par vienām no augstākiem pasaulē.
Pagātnē, daudzi Zviedrijas uzņēmumi pārcēlās uz citām valstīm tikai, lai izvairītos no augstajiem Zviedrijas nodokļiem. Tā darīja, piemēram, tādi lieli un pazīstami uzņēmumi, kā IKEA un TetraPak. Tomēr, situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies, tika atcelti personīgās bagātības, dāvanu un mantojuma nodokļi, uzņēmumu ienākuma nodoklis tika samazināts līdz 26.3%, kas vairs nav tik liels salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, turklāt tiek apspriesta iespēja vēl vairāk samazināt nodokļus, īpaši darba ņēmējiem un pensionāriem.
Latvijā savukārt ir pavisam cita tendence, teju katru gadu nodokļu slogs tiek palielināts, arī 2011. gadā tika palielinātas gandrīz vai visu svarīgāko nodokļu likmes, izņēmums tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kura tika samazināta par vienu procentpunktu. Tomēr nodokļu pieaugums nenes valstij lielus ienākumus, 2011. gadā nodokļu slogs – nodokļu ieņēmumi pret IKP, Latvijā sasniedza 28.1%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienība. Turklāt, nodokļu pieaugums veicina ļaunprātīgo nodokļu nemaksātāju skaita palielināšanos valstī. Kā liecina VID elektroniskā datubāze, kopumā 124 uzņēmumi un privātpersonu saistības pret valsti pārsniegušas 300,000 latu, kopējais parāds valsts budžetam sastāda 89.76 miljonus.
Zviedrijā, par nodokļi, ar kuru ir visvairāk neapmierināti iedzīvotāji, var droši uzskatīt Iedzīvotāju ienākuma nodokļi. Šīs nodoklis ir arī tas, kas visvairāk atšķir Zviedrijas nodokļu politiku no Latvijas. Zviedrijā ir progresīvais iedzīvotāju valsts ienākuma nodoklis. Papildus tam cilvēki maksā pašvaldības ienākuma nodokli, baznīcas nodokli un nodokli no kapitāla. Nodokļa likme ir atkarīga no iegūtiem ienākumiem. Tādējādi, maksimālais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2011. gadā varēja sastādīt līdz pat 61%. Vidējā nodokļa likme – 57.77%, kas ir pieaugusi salīdzinot ar pagājušo gadu, kad tā sastādīja 57.73%. Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis sastāda 25%.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā arī ir zemāks par Zviedrijas. Tās sastāda 15%. Turklāt, vēl viena lieta, kas atšķir Latvijas un Zviedrijas nodokļu sistēmas ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas tika ieviests Latvijā. Tas uzdevums ir veicināt uzņēmējdarbību un tas ir izdevīgs maziem uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, jo darba devējam nav jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas un ienākuma nodoklis no darba algas. Mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9% no apgrozījuma. Tas tiek maksāts 4 reizes gadā. Mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Tā kā par mikrouzņēmuma darbiniekiem netiek maksāti sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņi paši var pieteikties brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Mikrouzņēmuma skaita pieaugums veicina ekonomikas attīstību. Tas ir veids kā uzņēmēji var legalizēt savu uzņēmējdarbību un iziet no ēnu biznesa. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statuss ļauj legāli maksāt mazākus nodokļus, turklāt, tas ir veids kā legalizēt aploksnēs maksājamas algas. Tas ir īpaši izdevīgi pakalpojumu sniedzējiem. Zviedrijā nav mikrouzņēmuma nodokļa analoga.
Runājot par sociālās apdrošināšanas iemaksām gan Latvijā, gan Zviedrijā ir līdzīgi apdrošināšanas veidi, tomēr ir būtiskā atšķirība. Latvijā obligāto iemaksu likme ir 35.09%, no kuriem 24.09% maksā darba devējs un 11%-darba ņēmējs. Zviedrijā pamatlikme sastāda 31.42%, kuru pilnu summu maksā darba devējs. Darba ņēmējs maksā vien 7% pensijas uzkrājumam, apliekamā summa nevar pārsniegt 420,477 SEK. Var izlikties, ka darba devējiem tas nav izdevīgi, tomēr ir daži atvieglojumi, kuri ir vērsti tam, lai veicinātu darba tirgus attīstību, piemēram, personām līdz 26 gadiem tiek uzlikta samazināta likme 15.49%, kas ir mazāk nekā maksā par darbiniekiem darba devējs Latvijā.
Pievienotās vērtības likmes Latvijā un Zviedrijā ir diezgan līdzīgas, pamatlikmes sastāda 22% Latvijā un 25% Zviedrijā, tomēr, ir būtiski pieminēt, ka Zviedrijā ir samazināta pievienotās vērtības likme pārtikas produktiem – 12%, turklāt, medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi vispār netiek apliktas ar PVN. Kaut gan, liekas, ka Latvijā ir daudz plašāks preču un pakalpojumu loks, kam tiek piemērota samazināta PVN likme, tomēr tie nerāda atbalstu kādai konkrētai iedzīvotāju grupai, šajā ziņā Zviedrijā ir labāka situācija.
Kopumā, veicot Latvijas un Zviedrijas nodokļu sistēmu salīdzinājumu, var secināt, ka, kaut gan Zviedrijā nodokļu likmes ir augstākas, tomēr iedzīvotāji labi apzinās par ko viņi maksā un kur iet viņu naudā. Visas Zviedrijas nodokļu reformas ir pārdomātas, par ko liecina Zviedrijas ekonomikas uzplaukums. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogs Zviedrijā ir pārāk augsts un varbūt būtu lietderīgi to nedaudz samazināt.
…
