Mūsdienās ļoti svarīgs brīdis ir skolēna turpmākās izglītības izvēle, jo nākotnes dzīves nodrošināšanā liela nozīme ir augstākajai izglītībai, taču pastāv zināmi ierobežojumi, kas apgrūtina sevis finansiālo nodrošinājumu izaugsmes periodā. Tieši tad izšķiras jautājums par to, cik patstāvīgi skolēni ir vai var būt pēc vidusskolas beigšanas.
Viena no problēmām ir saistīta ar dzīvesvietas atrašanu galvaspilsētā Rīgā, tāpēc bieži vien studenti dzīvo kopmītnēs, kas viennozīmīgi ir viens no lētākajiem un nemaz ne sliktajiem variantiem. Savukārt, īrējot dzīvokli, nākas saimniekot pašam, jo nav vecāku, kas aizrādītu par nekārtīgu istabu vai nemazgātajiem traukiem izlietnē. Studenti iespējams vēlas būt neatkarīgi finansiālajā jomā no saviem vecākie, bet ne vienmēr tas ir tik vienkārši realizējams, jo apvienot mācības ar darbu nav viegli, bet cik daudz studentu tomēr to spēj izdarīt?
Šobrīd ir ļoti svārstīgs stāvoklis Latvijas ekonomikā un inflācijas līmenis palielinās ļoti strauji, un daudzi nemaz nespēj apmaksāt savu studiju maksu, jo nav tikuši budžeta grupā, tāpēc tika veikts pētījums Rīgā studējošo vidū, precīzāk, starp Latvijas Universitātes studentiem, par valstī noteikto iztikas minimumu salīdzinājumā ar studenta patiesajām ikmēneša izmaksām. Tika izvēlēti respondenti no Latvijas Universitātes, jo tā ir lielākā universitāte visā Latvijā, un tajā mācās visdažādākie studenti, gan pilsētnieki, gan jaunieši no laukiem.
Darba temats: mūsdienu Latvijas Universitātes studenta ikmēneša izmaksas salīdzinājumā ar valstī noteikto iztikas minimumu.
Darba objekts: Latvijas Universitātes studentu ienākumi un izmaksas, valstī noteiktais iztikas minimums.
Darba mērķis: izpētīt Latvijas Universitātes studentu ienākumu situāciju un uzzināt patiesās izmaksas salīdzinājumā ar iztikas minimumu.
Lai sasniegtu darba mērķi, tika veikti šādi uzdevumi:
• izpētīts Latvijas ekonomiskais stāvoklis un jēdzienu „iztikas minimums” un „minimālā alga” atšķirības;
• noskaidrotas studentu izmaksas par studijām un to iespējamā apmaksa ar banku kredītu palīdzību;
• izpētīti Latvijas Universitātes studentu ienākumu resursi un noskaidroti ikmēneša izdevumi kopumā;
• izpētītas atšķirības finansu jomā starp strādājošiem un nestrādājošiem studentiem;
• ar anketēšanas metodi aptaujāti 80 respondenti un apkopoti anketās iegūtie dati;
• veiktas intervijas salīdzinājumam starp budžeta, maksas pilna un nepilna laika grupas studentiem;
• apzinātas iegūtās atziņas un formulēti secinājumi.
Hipotēze: Valstī noteiktais iztikas minimums neatbilst patiesajām studentu izmaksām.
Darba struktūra: Darbs sastāv no ievada, satura, 2 daļām, 7 nodaļām, 6 apakšnodaļām, nobeiguma, secinājumiem un priekšlikumiem, literatūras saraksta, 2 anotācijām latviešu un angļu valodā un 8 pielikumiem. Darbā ir 11 attēli un 1 shēma.
