Katrai valstij ir savs ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam laika periodam, ko sauc par valsts budžetu. Valsts budžeta ietekme ir jūtama pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem sākot no maznodrošināta cilvēka visbeidzot ar ļoti bagātu cilvēku. Tas tā ir tāpēc, ka viena no valsts budžeta funkcijām ir nacionālo ienākumu pārdales funkcija, tas nozīmē, ka, piemēram, strādājot vai pērkot kādu preci, mēs maksājam nodokļus, kas pēc tam tiek pārdalīti un novirzīti dažādām sfērām, piemēram, sociālajai jomai.
Būtiska ietekme valsts budžetam ir arī uz makroekonomisko situāciju valstī, proti, apstiprinot budžetu ar deficītu var stimulēt ekonomiku, savukārt, apstiprinot budžetu ar pārpalikumu atdzesēt jeb bremzēt.
Analizējot valsts budžetu uzzināt lielākos budžeta ieņēmumu un izdevumu posteņus, un izejot no tā secināt, kādas ir valdības prioritātes, tas ir, cik lielas naudas summas tiks novirzītas kādām jomām vai uzdevumu veikšanai valstī.
Tēma ir aktuāla, jo maksāju nodokļus un mani interesē, kā valsts pārdala līdzekļus, bez tam analizēt valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu posteņus un ar valsts budžetu saistīti likumdošanu krīzes laikā, kā tas ir tagad, manuprāt, ir svarīgi.
Referāta mērķis ir iepazīties ar valsts budžeta veidošanas principiem. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Izstudēt pieejamos literatūras avotus par valsts budžeta veidošanas principiem/
2.Veikt budžeta veidošanu reglamentējošo normatīvo aktu apskati
3.Iegūt statistisko informāciju par Latvijas valsts budžetu
4.Analizēt pašreizējo finansiālo situāciju Latvijā.
Valsts budžets ir finanšu sistēmas centrālais posms. Valsts budžets ir centralizētais naudas līdzekļu fonds, kuru valsts akumulē ar nodokļu starpniecību un izlieto savu funkciju veikšanai. Valsts budžets sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām:
1.Ieņēmumu daļas, kura satur saņemto līdzekļu uzskaiti
2.Izdevumu daļas.
Ieņēmumu daļas galvenais uzdevums ir nodrošināt naudas resursus izdevumu daļai. Budžets izklāsta valsts finanšu stratēģiju, kā arī atklāj valsts ekonomikas mērķus un veidus, kādos tiek plānots tos sasniegt.
Ja valstī ir augsts bezdarba līmenis un lēns nacionālā ienākuma pieauguma temps, fiskālo politiku var izmantot, lai palielinātu kopējo pieprasījumu, tas nozīmē, ka šajā gadījumā valsts pieņem budžetu ar budžeta deficītu (izdod vairāk līdzekļu, nekā ieņem no nodokļiem), kā rezultātā valstī paaugstināsies ekonomisko aktivitāšu līmenis. Taču, ja ekonomikā ir vērojama pārāk strauja augšupeja, valsts pieņem budžetu ar pārpalikumu (ieņēmumi pārsniedz izdevumus), lai palēninātu ekonomisko aktivitāšu tempu.…
