Visas tautas kopš senākiem laikiem savām nozīmīgākajām izdarībām kultā, politikā un tiesiskā dzīvē un militārā laukā radījušas simbolus, kas norāda uz attiecīgā akta nozīmi un svaru. Tāds tautu apziņā sakņots un īpaši cieņā turēts simbols vēl mūsu dienās ir karogs.
Katras valsts identitāti pasaulē apliecina tās nacionālie simboli. Tie ir vēsturiski noteikti – nacionālais (valsts) karogs, himna un ģerbonis.
Nacionālie karogi ir sava veida tautas kopības, goda un spēka simbols. Visos svinīgos gadījumos paceltais Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir latviešu tautas spēku zīme, kas iedvesmo mūsu nacionālo pašapziņu.
Karoga tiesības kļūst par juridisku normu, ne tikai par vēsturisko tradīciju apkopojumu.
Šī darba mērķis ir izpētīt, kāpēc par Latvijas karoga krāsām kļuva tieši sarkanbaltsarkanās, un izsekot šo procesu no pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Lai iemācītu cienīt Latviju un vienu no tās nozīmīgākajiem simboliem – karogu, jāzina tā tapšanas gaita un “tautās iešanas” vēsture. Diemžēl par Latvijas karogu ir maz vēsturisku pētījumu. Joprojām par to vienīgais visaptverošais darbs ir 1936. gadā izdotā populārzinātniskā monogrāfija “Latvijas karoga vēsture“, kuru sarakstījis arhitekts un kultūrvēsturnieks Kārlis Dzirkalis.
Mūsu karoga vēstures izpētei nozīmīgākās ir tās publikācijas un avoti, kas bija pieejami sarkanbaltsarkano krāsu popularizēšanas laikā, tā ir tā informācija, kuru bija iespējams izmantot jau XIX gadsimta pēdējā ceturksnī, pieņemot šīs krāsas kā latviešu nacionalitāti apliecinošas.
Neapšaubāmi, pētījumi par XIII gs. minēto sarkanbaltsarkano karogu, kā arī dažādie latviešu, karoga meklējumi rakstītajos avotos varētu būt domu rosinoši un iespējami arī jauni, negaidīti atklājumi, taču tie vairs nevarēs ietekmēt Latvijas karoga tapšanas gaitu, tā noieto ceļu.…
