1922. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas notika 14. novembrī. Jānis Čakste pēc vienošanās starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju un Latvijas Zemnieku savienību tika izvirzīts kā vienīgais kandidāts un ievēlēts kā 1. Latvijas prezidents ar 92 balsīm par un 6 deputātiem atturoties (šis ir lielākais atbalsts Valsts prezidenta ievēlēšanas vēsturē). Prezidentu ievēlēja 1. Saeima. Pirms vēlēšanām par iespējamajiem prezidenta amata kandidātiem tika uzskatīti līdzšinējais Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste, latviešu strēlnieku bataljonu organizētājs, bijušais zemkopības ministrs Jānis Goldmanis un tieslietu ministrs Jānis Pauļuks. Kārlis Ulmanis bija atteicies no savas kandidatūras uzstādīšanas, bet vēl klīda baumas, ka sociāldemokrāti varētu virzīt savu kandidātu - Raini, tomēr beigās tika izvirzīta tika Jāņa Čakstes kandidatūra.
Jānis Čakste
J.Čakste bija Latvijas valsts prezidents no 1922. līdz 1927. gadam.
Laikabiedri Čaksti raksturo kā ārkārtīgi darbīgu, lojālu un patriotisku politiķi, izcilu diplomātu, miermīlīgu, erudītu un saprotošu cilvēku. Čakste lielu vērību pievērsa jaunatnei, īpaši atbalstīja skautu organizāciju, ļoti rūpējās arī par karavīru labklājību, sekoja armijas uzbūvei un vajadzībām. Jānis Čakste nebija partejisks un korupciju viņš uzskatīja par vienu no sabiedrības lielākajām problēmām.
Jānis Čakste bija zemgalietis, dzimis Jelgavā, 1859.gada 14.septembrī. Pamatizglītību ieguvis Annas elementārskolā, izglītību turpinājis Kurzemes guberņas ģimnāzijā Jelgavā. 1882.gadā, 23 gadu vecumā, beidzis ģimnāziju, Čakste devās uz Maskavu, kur iestājās Maskavas universitātes juridiskajā nodaļā, ko beidza 1886.gadā. Studiju laikā viņš nodibināja Maskavas latviešu studentu biedrību, no kuras vēlāk radās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis. …
