Latvijas vēsturiskā izcelšanās

Latvija atrodas Eiropas ziemeļos, Baltijas jūras austrumu piekrastē. Tās teritoriju divās daļās sadala Daugava. Latvijā ir divas neaizsalstošas ostas: Liepāja un Ventspils. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ mūsu zeme vienmēr ir bijusi lielo kaimiņu interešu sfērā.
Baltijas reģions savu nosaukumu ieguva no 11.gs. garīdznieka, domskolas rektora Brēmenes Ādama darbā ( Gesta Hammaburgensis ecc lesiae pontificium (latīņu val.)) par Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsturi. Šajā darbā pirmo reizi pieminēts Baltijas jūras nosaukums mane Balticum.
Ap 3.gadu tūkstoti pr. Kr. dz. baltu priekšteči indoeiropieši sākuši dalīties un sāka virzīties vairāk uz ziemeļiem, un ienāca Dienvidbaltijā un Ziemeļbaltijā. Tur viņi sastapās ar Narvas-Nemūnas kultūras ciltīm. Sajaucoties pirmbaltu un Narvas-Nemūnas kultūrām veidojās Piemares kultūra. Tā uzskatāma jau par baltu kultūru.

Latvijas nosaukuma rašanās.

Latvijas nosaukums atvasināts no vārda latvis ar latīņu galotnei –ia līdzīgo galotni –ija. Latviešu Indriķa hronikā Latvija vispirms saukta par Latgali (Livonia, Lettigallia et Estonia), bet sākot ar 1209 formulu Livonia et Lettigallia tiek atvietota ar izteicienu Livonia et Lettia. Arī pāvesta kancelejā jau 1210.gadā un vēlāk runā par Latviju un Lību (Lettia et Livonia), pie kam par Latviju toreiz sauca tikai seno Latgali blakus Lībai , Sēlai, Zemgalei, un Kursai. 13.gs. nepiederēja pie toreizējās Latvijas, kas tā tad bij daudz šaurāks jēdziens nekā tagad.…