Pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņām Baltijas jūras krastos izveidojās jauna valsts – Latvija. Pēc neatkarīgas valsts izveidošanās Latvijā strauji sāka attīstīties lauksaimniecība. 20. gadsimta 20. – 30. gados liela daļa Latvijas iedzīvotāju daļa dzīvoja laukos, tāpēc agrārā jautājuma risināšana bija viens no būtiskākajiem Latvijas valsts stabilitātes priekšnosacījumiem. Ne velti, atklājot debates par agrārreformas likuma projektu, deputāts M. Gailītis teica: „Ceļa jutīs mēs šodien redzam Latvijas valsti, jo šodien mēs stājamies pie Latvijas agrārreformas likuma apspriešanas un pieņemšanas – tā likuma, kurš noteiks un izšķirs jautājumu – būt vai nebūt Latvijas valstij.” [4;125]
Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Lauksaimniecības attīstība Jēkabpils apriņķī 1920. – 1940. gadā”. Šo tēmu es izvēlējos, jo vēlējos vairāk uzzināt par vēsturiskajiem notikumiem Latvijā 20. gadsimta 20. – 30. gados, un konkrētāk Jēkabpils apriņķī. Tā kā lauksaimniecība bija galvenā tautsaimniecības nozare Latvijā šajā laika posmā, tad nolēmu izpētīt tieši lauksaimniecības attīstību.
Pētījuma mērķis: izpētīt lauksaimniecības attīstību Jēkabpils apriņķī 20. gadsimta 20. – 30. gados.
Pētījuma uzdevumi: 1. Iepazīties ar vēstures avotiem un literatūru par Jēkabpils apriņķi;
2. Izpētīt vēstures literatūru, avotus, kas liecina par lauksaimniecību Jēkabpils apriņķī no 1920. – 1940. gadam;
3. Analizēt statistikas materiālus par lauksaimniecības attīstības līmeni Jēkabpils apriņķī.
Pētījuma veikšanai tika izmantota vēstures literatūra, kuras autori Sk. Gailīte, L. Ķuzāne u.c.
Kā atsevišķa avotu grupa atzīmējamas 20. – 30. gadu statistikas publikācijas, piemēram, Latvijas Valsts statistiskās pārvaldes publicētie dati par iedzīvotāju skaitīšanu 1925., 1930. un 1935. gadā. Precīzākas ziņas par lauksaimniecību sniedz izdevumi: „Lauksaimniecības skaitīšana Latvijā 1929. gadā”, „Lauksaimniecības skaitīšana Latvijā 1935. gadā” kā arī „Lauksaimniecības skaitīšana Latvijā 1939. gadā”.
Atsevišķi jāpiemin Latvijas Lauksaimniecības kameras izdevums par Jēkabpils apriņķi. [6] No šī izdevuma gūtas ziņas par Jēkabpils apriņķi kopumā, kā arī par lauksaimniecības jautājumiem.
Darbā izmantota arī tā laika prese, tas ir, izdevumi, kas iznāca no 1920. – 1940. gadam Jēkabpils apriņķī. Vispirms jāpiemin laikraksts „Jēkabpils Vēstnesis”, kas iznāca no 1923. gada oktobra līdz pat 1940. gadam, kā arī laikraksts „Jēkabpils Ziņas”.
Pētījuma metodes: 1. Vēstures literatūras analīze;
2. Vēstures avotu analīze;
3. Statistikas datu analīze.
Atbilstoši mērķim un uzdevumiem ir izveidota darba struktūra, ko atspoguļo saturs.
1. daļā ir dots vispārējs pārskats par Jēkabpils apriņķi 20. gadsimta 20. – 30. gados.
2. daļā ir pētīta lauksaimniecības attīstība Jēkabpils apriņķī 1920. – 1929. gadā.
3. daļā ir pētīta lauksaimniecības attīstība Jēkabpils apriņķī 1929. – 1933. gadā.
4. daļā ir pētīta lauksaimniecības attīstība Jēkabpils apriņķī 1934. – 1940. gadā.
Jēkabpils apriņķis atradās Zemgales apgabala austrumu daļā un robežojās – rietumos ar Bauskas, ziemeļos ar Rīgas, austrumos ar Daugavpils, dienvidos ar Ilūkstes apriņķiem un dienvidrietumos ar Lietuvu.
Jēkabpils apriņķa kopplatība – 3031 km2 jeb 4,58 % no Latvijas kopplatības. [6;3]…
