Lauksaimniecība Latvijas tautsaimniecībā joprojām ieņem nozīmīgu vietu,lai gan kopš 1990.gada lauksaimniecības pievienotās vērtības apjoms salīdzināmās cenās samazinājies vairāk nekā uz pusi. Arī 1999.gadā lauksaimnieciskās ražošanas apjomu kritums turpinājās. Salīdzinot ar 1998.gadu, lauksaimniecības,medniecības un to saistīto pakalpojumu pievienotās vērtības apjoms samazinājies par 13%, un tās daļa kopējā pievienotā vērtībā valstī kritusi no 2,9 līdz 2,4%.Vienlaikus, pēc CSP aptaujas datiem, šajā nozarē 1999.gada beigās bija nodarbināti aptuveni 15% no kopējā valstī nodarbināto skaita.
Viens no galvenajiem lauksaimniecības atpalicības iemesliem ir zema ražošanas efektivitāte.Rēķinot pēc pievienotās vērtības uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto, darba ražības līmenis ir vairāk nekā 10 reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Lielā mērā to ietekmē ekonomiski mazie saimniekošanas apmēri. Zemes īpašumi caurmērā ir nelieli. Pēc aprēķinu datiem,vidēji vienai zemnieku saimniecībai pieder nepilni 24 ha zemes, bet piemājas saimniecībai 7,9 ha. Augsnes kvalitāte ir samērā zema – aptuveni 55% ir podzolētās augsnes. Ražošanas tehnoloģijas ir atpalikušas, tehnika nolietota. Pēc Zemkopības ministrijas datiem saimniecībām piederošie faktori ir kalpojuši vidēji 16 gadus un tikai 18% - līdz 5 gadiem. Arī ievērojams skaits lauksaimniecības ražošanas būvju neatbilst mūsdienu prasībām. Lielākā daļa ražošanas ēku, apmēram 60-65% ir būvētas pirms 50-60 gadiem.
Pašreizējā attīstības posmā valsts lauksaimniecības politikas galvenais mērķis ir izveidot to par nozari, kas spētu integrēties Eiropas koptirgū un ražotu pasaules tirgus prasībām atbilstošu produkciju, konkurējot ar citu valstu produktiem kvalitātes un ražošanas izmaksu jomā.
Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražošanā pēdējos gados dominē augkopība.Ievērojamus graudu daudzumus Latvija var ražot eksportam.
…
