Iestāšanās ES solīja lielu rezonansi gan uzņēmumu attīstība, gan dzīves līmeņa kāpumā, kā arī tika solīts, ka būs liela inflācija, bet kā lielākais ieguvums tika minēts lielais finansējums, kurš būs piešķirts Latvijas lauksaimniecības (mazo, lielo zemnieku saimniecību, uzņēmumu) attīstībai, lai būtu veiksmīgāka iekļaušanās ES tirgū.
Tieši šī iemesla dēļ man bija interesanti papētīt, vai ir kaut kas mainījies šajā nozarē vai šis nodarbošanās veids ir kļuvis rentablāks.
Kā apskates apakšnozares es izvēlējos labības audzēšanu un piensaimniecību, jo šīs kultūras ir tradicionālākas Latvijas lauksaimniecībā un to attīstība parāda patieso stāvokli Latvijas l/s. Protams, pieminēšanas vērtas būtu arī Latvijas prioritātes, inovācijas, piemēram, rapšu audzēšana, strausu fermas, ekskluzīvu sēņu audzēšana, bet diemžēl pagaidām tas šīs nozares nav tik plaši attīstītas, lai tās varētu uzskatīt par Valsts nozīmes kultūrām.
Apskatot tabulu, var secināt, ka visstraujākais labības ražas pieaugums ir novērojams Igaunijā, bet tas saistīts ar to, ka sākotnējie ražošanas apjomi ir daudzkārt mazāki nekā Lietuvai vai Igaunijai, tātad šī kultūra varētu būt uzskatāma vai nu attīstības stadijā, vai arī ar to, ka tikai tagad tiek apgūtas l/s piemērotās zemes.
Lietuvai ir stabili rādītāji, ar attīstības virzienu, bet ražošanas apjomi liecina par to, ka šī nozare ir pietiekami attīstīta un šobrīd galvenais ir noturēt konkurent spēju un attīstīt jaunākas, eksotiskākas nozares.
Tātad Latvija attīstības ziņā ir progresējusi visvairāk, jo sākotnējie ražošanas apjomi ir bijuši augstāki nekā kaimiņvalstij Igaunijai un pieaugums 2004g. bija salīdzinoši augsts.…