Pārejas ekonomikas valstu pamatuzdevums un mērķis ir panākt sabiedrības dinamisku attīstību visās jomās, tuvinot tās Rietumu demokrātiskajām valstīm. Šī pāreja aptver ekonomiskās, sociālās un politiskās sistēmas reorganizāciju un pārorientēšanos uz tirgus ekonomiku, kā arī demokrātiskās sabiedrības veidošanos. Attīstība ir saistīta ar šo procesu norises ātrumu un to pieņemšanu no dažādu sociālo grupu puses, kā arī ar izmaiņām un reālo situāciju pasaules ekonomikā un politikā. Attīstības tempus nosaka visu šo nosacījumu kopums. Vislabvēlīgākā situācija veidojas, ja tie darbojas vienā virzienā, kas reālā dzīvē ir visai rets gadījums.
Katras valsts attīstības tempus nosaka tas, kā veidojas šo nosacījumu mijiedarbība konkrētajā laika periodā. Tomēr noteicošā loma ir nosacījumu kopumam un tā izmantošanas efektivitātei katrā valstī, ņemot vērā tās reālo situāciju, tendences pasaules saimnieciskās un politiskās dzīves attīstībā. Bet efektivitāte ir saistīta ar visu nosacījumu un faktoru kopuma pareizu izvērtēšanu, ņemot vērā to nozīmi attīstības procesā.
Noteicošā loma ir ekonomikas dinamikai, jo strauja tās izaugsme rada labvēlīgus nosacījumus sociālai un politiskai attīstībai, sabiedrības demokratizācijas procesam.
Ekonomikas teorijā parasti izdala sekojošas ekonomikas izaugsmes pamatfaktoru grupas:
• dabas faktori, kā arī valsts ģeogrāfiskās atrašanās vieta, derīgo izrakteņu kopums;
• izmantojamās zemes platība, klimats, citi dabas resursi, to kvalitāte un apjoms;
• cilvēkresursi, to daudzums un kvalitāte;
• kapitāla daudzums un tā kvalitāte;
• tehnoloģiskais un vadības līmenis;
• investīciju apjoms.
Pieprasījuma apjoms, tā dinamika un patērētāju prasīguma līmenis arī ietekmē ekonomikas izaugsmi. Šī problēma ir loti būtiska nelielām valstīm, ar nelielu iekšējo tirgu, jo tas daudzos gadījumos apgrūtina efektīvas ražošanas izveidošanu. …
