Katrs cilvēks ir spējīgs veidot tuvas un laimīgas attiecības – vienalga, cik vecs viņš būtu, lai kur dzīvotu un ar ko nodarbotos.
Ģimeni pēta vairākas zinātnes, it īpaši filozofija, sociālā psiholoģija, demogrāfija. Imanuela Kanta, Johana Gotlība Fintes un Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa darbos atrodama vispilnīgākā ar ģimeni saistīto jēdzienu sistēma.
Attiecības ir gluži kā deja. Sākumā mēs visi speram savus nedrošos soļus, mēģinām sajust savu partneri, viņa ritmu. Deju zālē ir iespēja sastapt daudz un dažādus partnerus un katrs no viņiem dejo savādāk. Ne ar visiem dejā var veidoties savstarpēja harmonija. Ar vienu partneri jau pēc pirmajiem soļiem jūti pilnīgu saskaņu, un ir sajūta, ka dejojat kopā jau veselu mūžību. Bet ar otru – jūk dejas soļi, miniet viens otram uz kājām, nojūk dejas ritms...Cik daudz uz pasaules ir cilvēku, tik dažādi viņi dejo.
Laimīgas attiecības ir , kad abi cilvēki gūst prieku no tā, ka ir kopā gan priecīgos, gan skumjos brīžos. Pat arī tad, ja attiecības ir izjukušas, jāmēģina saskatīt labo, kas ir bijis tajās – nebijušas sajūtas, jauna pieredze, jaunas zināšanas. Šādos brīžos visbiežāk māc šaubas un bailes uzsākt jaunas attiecības, jo atkal pastāv iespēja tās zaudēt, un tas ir sāpīgi.
Taču dzīve, tas ir risks. Tuvas attiecības ir viena no skaistākajām mūsu dzīves sastāvdaļām. Ir vērts riskēt, ja ir sajūta, ka mēs varam iegūt. Vienmēr ir tiesības izvēlēties – vai nu riskēt un saņemt to gandarījumu un pārdzīvojumus, kas saistīti ar attiecību veidošanu, vai vienkārši dzīvot bez viena un bez otra. Mēs nekad neuzzināsim , kas ir laimīgas attiecības , ja nebūsim mēģinājuši tās veidot.
Tāpat arī mēs neuzzināsim, kas ir īsta ģimene, ja šo attiecību siltumā ne ar vienu nedalīsimies – dzīvosim tikai viens otram. Ir ļoti maz laimīgu cilvēku, kuri nodzīvo visu mūžu.…