Leksikoloģija ir valodniecības nozare,kas pētī valodas vārdu krājumu jeb leksiku.Vārds leksika ir greķu cilmes vārds. Tā pamatā ir grieķu valodas lietvārds lexis ar nozīmi „ vārds” no kura ir atvasināts īpašības vārds lexikos, kas nozīme uz „ vārdu attiecīgs”, „ vārdam piederīgs” utt.
Kā valodniecības nozarei leksikoloģijai ir saskare ar stilistiku kuras galvenais uzdevums ir pētīt valodas līdzekļu atlasi noteikta satura izteikšanai.
Vārds ir valodas pamatvienība, tas ir pamatelements valodas sistēmā.
Vārds un tā formu sistēma veido pamatu gramatikai kā zinātnei.Vārds ir lielāka vienība morfoloģijas līmenī un mazāka – sintakses līmenī. Vārds ir reizē ļoti vienkārša un ļoti sarežģīta valodas parādība.
Vārdam kā valodas vienībai ir skanējums un nozīme. Abi šie elementi veidonedalāmo vienību.Bez skanējuma vārdsnav iespējams, bet skanējums bez nozīmes nav vārds.Turklāt skanējuma un nozīmes vienībai jābūt sabiedriski atzītai.
Vārda leksiska nozīme.
Leksiskā nozīme jeb semēma ir svarīga vārda dala. Leksiskā nozīme ir viena no sarežģītākajāmparādībām valodā un viena no visgrūtākajām problēmam valodniecībā. Tai ir ilga pētīšanas vēsture, tomēr vienotu uzskatu par vārda nozīmi nav.
Leksiskās nozīmes interpretāciju sarežģī tas, ka vārdi mēdz būt daudznozimīgi jeb polisemiski. Viens vārds var ietvērt vairākas savstarpēji saistītas un tomēr zināmā mērā patstavīgas nozīmes.…
