Itāliešu gleznotājs, tēlnieks, arhitekts un zinātnieks, florencietis; dzimis Vinči (Vinci) pilsētiņā, notāra un vienkāršas zemnieces ārlaulības dēls, miris Francijā Klū (Cloud) pilī pie Amboise, kur viņš dzīvoja kā karaļa Fransuā I aicināts galma mākslinieks. Leonardo pieder pie tām retām pasaules brīnumu parādībām, kas nav nemaz ierindojamais atsevišķās gara dzīves nozarēs, bet kas pieder cilvēces ģēnija vēsturei vispār. Viņš pat ir varbūt vienīgais šai vēsturē, kas tādā pilnībā aptvēra sevī visas cilvēka gara radošas spējas. Leonardo ir ne vien liels gleznotājs, tēlnieks un arhitekts, kas augstu pacēlās pāri savam laikmetam, bet ari viens no lielākiem zinātniekiem. Pretstatīgās gara dzīves formas - māksla un zinātne - atrada viņā neredzētu harmonisku apvienojumu. Tā kā Leonardo ieguvis slavu ari kā skaņradis, improvizators un dzejnieks, tad kļūst pilnīgi saprotama grūtība konstatēt, kas īsti šī fainomenālā cilvēka spējās un centienos bijis galvenais. Nav gandrīz nevienas zinātnes nozares, kurā Leonardo nebūtu strādājis un kuras lielo nozīmi nākotnē, viņš nebūtu jau paredzējis. Ilgi pirms Bēkona un Dekarta Leonardo lietoja eksperimentālo metodi. Vairākus fizikas pamata likumus (piem., par enerģijas neiznīcību) kā pirmais atklājis Leonardo. Sen pirms Kopernika un Galileja viņam bija drosme pateikt, ka Zeme nav mūsu Saules sistēmas centrs. Kā pirmais viņš nodarbojās ar salīdzināmās anatomijas studijām. Viņa daudzās (ap 800 cilvēka anatomijas zīmējumu lapas, kas izpildītas pēc novērojumiem līķu sekcijās (kuras toreiz, vel inkvizīcijai pastāvot, bija noliegtas), jau uzskata par pirmiem pareiziem cilvēka anatomijas attēlojumiem. Tie bieži ievērojami pilnīgāki par 16 g. s. anatomu darbiem, neatskaitot ari slaveno Vesalu. …
