Mēs izvēlējāmies rakstīt šo zinātniski pētniecisko darbu tieši par Leonardo da Vinči, jo mums likās, ka Leonardo da Vinči bija ļoti interesants un izglītots cilvēks, par kuru būtu interesanti uzzināt un izpētīt, kaut ko vairāk. Piemēram, to no kurienes viņš ir cēlies, kur viņš ir pavadījis lielākoties savus dzīves gadus, kā viņš ir dzīvojis? Kā arī mums likās ļoti interesanti rakstīt par šo personību, jo Leonardo da Vinči bija ļoti daudzpusīgs cilvēks, viņš bija gan tēlnieks, arhitekts, zinātnieks un inženieris. Leonardo da Vinči bija ļoti slavens ar saviem izgudrojumiem, no kuriem dažus mēs pielietojam arī mūsdienās. Vēl viens tik pat svarīgs iemesls, kāpēc mēs izvēlējāmies rakstīt tieši par Leonardo da Vinči būtu, tas, ka viņš bija arī ļoti slavens mākslinieks, kā piemēru var minēt „Mona Liza”. Mākslas darbs, kuram, mūsuprāt, nav līdzīga mūsdienās.
Leonardo da Vinči - daudzpusīgi apdāvināts ģēnijs. Viņš uzskatīja, ka galvenā loma ir praktiskām zināšanām, t. i., zināšanām, kas gājušas caur pieredzi, kas vienīgās sniedz ko jaunu. Balstoties uz pieredzi, cilvēks balstās uz sevi, tāpēc visas autoritātes un grāmatas ir personiski jāpārbauda. Leonardo veicis teorētiskos pētījumus visdažādākajās jomās: mehānikā, hidroloģijā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, optikā, bioloģijā, fortifikācijā un mašīnu būvniecībā. Pretēji baznīcas stingram aizliegumam studējis cilvēka anatomiju.
1.1.Leonardo da Vinči māksla.
Jau agrīnajos darbos kā "Madonna gotā" (1483) un "Madonna Lita" (1470 - 1490) un citos Leonardo da Vinči pierādīja sevi kā izcilu meistaru. Viņš ne tikai radījis lieliskus mātes un bērna tēlus, bet spējis saskatīt un attēlot daudzveidīgās gaismas noskaņas, vissmalkākās nianses ēnās, to sabiezinājumā ienesot vieglu gaismas blāzmu.
Viens no izcilākajiem Leonardo da Vinči darbiem ir Milānas perioda monumentālā freska "Svētais vakarēdiens" klostera "Santa Maria delle Grazie" ēdamzālē (1495 - 1497). Sižetiski tajā ir attēlota Kristus un viņa mācekļu pēdējās vakariņas. Notikums ir izklāstīts Jāņa evaņģēlija 13. nodaļā, kad Jēzus, garā satriekts, liecināja un sacīja: "Patiesi, patiesi es jums saku, viens no jums mani nodos!". Leonardo da Vinči parādījis, cik dažādas var būt cilvēku izjūtas, katram personāžam atrodot raksturīgu veidolu un individuālo raksturojumu. Leonardo uzskatīja, ka labam gleznotājam ir jāparāda divas lietas - cilvēks un tas, par ko viņš domā. Pirmo parādīt ir viegli, otro - grūti, jo tikai ar žestu atveidojumu var atklāt tēlu domu gaitu. Tieši to mākslinieks ir spējis attēlot šajā slavenajā freskā.
Pati noslēpumainākā un slavenākā Leonardo da Vinči glezna ir portreta šedevrs "Mona Liza" ("Dzokonda"; 1503 - 1506). Portretā atspoguļojas tēla neparastā nozīmība, garīgums un dvēseles noskaņojums. Šajā visu daļu kopībā un harmonijā - daba tiek parādīta kā zīme priekšstatam par to, kas ir skaistums. Renesanses ģēnijs atrod saistību starp atsevišķo un kopīgo, līdzīgi, kā renesanses zinātne sāk grūto, bet pareizo ceļu - kopīgās likumsakarībās atrast atsevišķās daļas. Šis darbs saistīts ar leģendām, piemēram, stāsta, ka Monas Lizas portretā Leonardo da Vinči attēlojis pats sevi.
Leonardo da Vinči daba ir noslēpums, kas jāatklāj, un viņa darbi aicina apzināties mūs kā dabas daļu un saplūst ar to. Diemžēl līdz mūsdienām saglabājušies apmēram tikai kādas desmit Leonardo da Vinči gleznas, bet ir arī daudz zīmējumu, rasējumu, projektu skices, kas liecina par meistara daudzveidīgajām interesēm. …
