Personīgā pieredze psiholoģijas studijās
Varu teikt, ka spontānās runas vārdu nozīmes pilnīgi noteikti man ir palīdzējušas apgūt psiholoģijas zināšanas. Pirms psiholoģijas studijās bija pietiekami daudz tādu spontānās runas nozīmju, kas netika izprastas, bet gan „iegājušās” manā valodā tādēļ, ka tā runāja apkārtējā sabiedrībā. Kā piemēru varu minēt vārdus „egoisms” un „egoists”, kas spontāni tika uztverti kā kaut kas negatīvs („Tu nu gan esi egoists!”), nosodāms, īpašība, ar kuru varētu raksturot cilvēku, kas savas intereses liek augstāk par citu interesēm. Un tikai psiholoģijas studiju gaitā šā vārda nozīme manā skatījumā mainījās uz zinātnisku jēdzienu, respektīvi, ka egoisms piemīt visiem psihiski veseliem cilvēkiem, ka tā ir rakstura iezīme, var būt pat vairāki egoisma veidi. Un tieši tādēļ, ka es pašreiz apzinos starpību starp to, kā es uztvēru šo vārdu agrāk un kā tagad, varu teikt, ka tas palīdz apgūt psiholoģijas zināšanas, turklāt tieši saistībā ar konkrēto zinātnisko jēdzienu, jo papildu stimulu dod tas, ka ir vēlme „paspīdēt” ar savām zināšanām (līdz ar to – iegūt tās ir papildu vēlme) starp to sabiedrības daļu, kam „egoists” joprojām ir spontānās runas jēdziens. Kā līdzīgus piemērus varu minēt tādus vārdus kā „mīlestība”, „raksturs”, „psihe”, „nervi” u.c.
Secinājumi
Ļevs Vigotskis darbā „Domāšana un runa” aprakstījis pētījumus un idejas, kas tam laikam bija jaunas un krasi atšķīrās no valdošajiem uzskatiem. Nenoliedzami Vigotska tās ir sniegušas lielu ieguldījumu domāšanas un runas izpētē kopumā.
Nepārstāstot saturu, varu secināt, ka iepazīšanās ar šo darbu man noteikti ir devusi lielāku izpratni par domāšanas un valodas saistību nekā iepriekš. Lai gan darbs rakstīts diezgan sarežģītā valodā un prasīja lielu iedziļināšanos, tā vērtība ir nenoliedzama.
Īpaši palīdzēja papildu veicamie uzdevumi (sevis analīze un bērna novērojums).
…
