Kuršu ziemeļu kaimiņi bija lībieši. Vēstures avotos lībieši minēti jau 11. gadsimtā. Latviešu Indriķa hronikā un Atskaņu hronikā tie saukti par lyvones vai liven. Hronikas tieši nemin lībiešus Kurzemē. Ir minētas divas zemes Kurzemes ziemeļdaļā – Vanema (Wannema) un Vinda (Winda). Abām šīm zemēm ir somugru cilmes nosaukums. Vanema tulkojumā nozīmē Vecā zeme. Tās centrs ir bijis Abavas baseinā starp Rendu un Kandavu (E.Mugurēvičs, 1981). Te koncentrēts daudz akmeņkrāvumu kapu, kas raksturīgi Baltijas somiem 1. g.t.m.ē. Te sastopami arī divu veidu uzkalniņkapi - akmeņiem klāti uzkalniņi Valgales tuvumā un smilšu uzkalniņi Sabiles tuvumā. Tiek uzskatīts, ka tieši smilšu uzkalniņi ir raksturīgi Kurzemes lībiešiem, jo tie ir līdzīgi Gaujas baseina uzkalniņkapiem, kuru etniskā piederība lībiešiem šaubas neizraisa (E.Štrums, 1936) Sākot ar 1.gs., akmeņkrāvuma kapus nomaina līdzenie skeletkapi. Acīmredzot kopš 12.gs Ziemelkurzemē sākusi veidoties jaukta kuršu un lībiešu kultūra: pēc lībiešu paražas mirušos apbedīja nesadedzinātus, bet kapa inventārs gan ir kuršiem raksturīgs (E.Mugurēvičs, A.Zariņa, E.Tenisons, 1990).
13.gs rakstītajos avotos minēts, ka lībieši dzīvo Daugavas baseinā; viņi tiek saukti arī par Veinaliem (Veinalenses). Daugavas lībiešu apgabals sniedzas no Rīgas līča rietumos līdz Aizkrauklei, ar centriem Lielvārde, Aizkrauklē un perioda beigās arī Daugmalē.
…
