Nobeigums
Lībieši ir maza tauta, tā pamazām saruka un asimilējās latviešos, tāpēc vajadzēja lībiešiem veidot jaunas, kopīgas tradīcijas. Līdz 20. gadsimtam lībiešiem nebija kora dziedāšanu tradīciju. Un 1922. gadā lībieši izveidoja pirmo kori jeb Līvu savienības kori un tas bija līdzeklis pašapziņas celšanai un kopības sajūtu stiprināšanai. Pateicoties korim, lībieši sanāca kopā un dziedāja dziesmas lībiešu valodā. Koris uzstājās dažādos pasākumos, piemēram, 1923. gada 18. novembrī svinēti lībiešu karoga atklāšanas svētkos. Līvu savienības koris tika aicināts koncertceļojumā uz Igauniju, bet nelabvēlīgo laikapstākļu un lēno pasta sakaru dēļ brauciens vairākkārt tika atcelts, un koris nekur neaizbrauca. Kad K. Stalte veidoja kora repertuāru, tika sacerēta patriotiska dziesma “Min izāmõ” (Mana tēvzeme), kura pēc tam kļuva par lībiešu himnu. Lielākā daļa no lībiešu kora repertuāra dziesmām bija K. Staltes dzejoļi un atdzejojumi, kuriem piemeklēta attiecīga melodija. Vēlāk arī tika izdoti lībiešu dziesmu krājumi. 1929. gadā izdod pirmo krājumu ar 29 lībiešu dziesmām, kuru sastādījis K. Stalte. 1933. gadā Somijas Tautas izglītošanas biedrības izdod Margaretes Staltes krājumu “Līvõd lõlõd” otro daļu ar astoņām dziesmām un 1989. gadā lībietis V. Blažēvics izdeva krājumiņu “Līvõd lõlõd” arī ar astoņām dziesmām. No kara sākuma līdz pat 1970. gadiem lībiešu kopdziedāšanas nenotika. Jūrmalas ciemos bija saglabājušies kori, bet tajos vairs nedziedāja lībiešu valodā. Lībieši bija asimilējušies latviešos. Tomēr 1972. gadā tika nodibināts ansamblis “Kāndla”, kurā ansambļa dalībnieki atkal dziedāja lībiski. Ansamblis darbojas arī mūsdienās, viņi dzied ne tikai latviešu un lībiešu valodā, bet arī igauņu. “Kāndla” dibinātāja ir lībiete Hilda Grīva. H. Grīva līdz pat sava mūža galam darbojās ansamblī. Viņa bija muzikāls cilvēks. Spēlēja vijoli, klavieres, vadīja ansambli un pat sacerēja lībiešu dziesmas. H. Grīva visu mūžu veltīja mūzikai un savas zināšanas nodeva gan bērniem, kurus viņa skoloja, gan ansambļa dalībniekiem.
…