Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:266809
 
Author:
Evaluation:
Published: 01.11.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Daudzi vēsturnieki ir uzsvēruši, ka Lielā franču revolūcija ir jāsaprot kā kārtu konflikts. Iegūstot bagātību, „augošā” buržuāzija sāka apzināties, ka, neskatoties uz viņu ekonomisko varu, viņi neiegūs sociālo un politisko pārsvaru. Tomēr neskatoties uz to sociālās robežas starp dižciltīgu un ne-dižciltīgu netika definētas. Dižciltīgs bija tas, kurš spēja samaksāt noteiktu summu īpašiem ofisiem par „cildenuma piešķiršanu”. Īpaši strauji jaunais buržuāzijas slānis veidojās laika posmā no 1700. – 1789.gadam. Un tieši šis fakts radīja saspīlētu situāciju Francijā. Absolūtā vara nevēlējās veikt atbilstošas reformas. Kārtu sistēma, kas bija saglabājusies no viduslaikiem, ierobežoja jau iepriekš minētās buržuāzijas un citu III kārtas (franču sabiedrība bija „iedalījusi pati sevi” kārtās – I kārta –garīdzniecība; II – muižniecība; III – buržuāzija, zemnieki, strādnieki) pārstāvju tiesības, iespējas utt. Tātad var teikt, ka buržuāziskās revolūcijas cēlonis ir pretrunu saasināšanās starp sabiedrības ražotājspēku attīstību un feodālajām ražošanas attiecībām. Turklāt Francijas finansiālās grūtības padziļināja kārtu „atsvešināšanos”. Karaļa galma izšķērdīgā dzīve, kas „iztukšoja” valsts kasi, un tāpēc visu laiku tika paaugstināti nodokļi (lai varētu atkal tērēt), kurus, protams, maksāja III kārtas pārstāvji. Valstī vairāki ministri centās mazināt radušos sociālo spriedzi, tomēr viņu piesardzība galmam nepatika (jo nebija izdevīga), tāpēc arī netika pieņemta.
Piemēram, Luija XVI finanšu ministrs Tirgo piedāvāja atcelt dzimtbūšanu, nostiprināt ticības brīvību, atcelt kārtu privilēģiju, tomēr viņa piedāvājumi neguva atbalstu no I un II kārtas pārstāvjiem. Arī nākamais ministrs Nekērs centās nostiprināt valsts finansiālo stāvokli, ieviešot taupības režīmu, kas beidzās tik pat neveiksmīgi, kā viņa kolēģa darītais.
Karalis bija noraidošs ne tikai pret finanšu samazināšanu, bet arī pret apgaismības idejām, kas sekmēja radikālu politisko ideju rašanos, kuras bija vērstas uz absolūtās varas ierobežošanu (Monteskjē) vai pilnīgu likvidēšanu (Ž.Ž.Ruso).…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1217138
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register