Lielais Ķīnas mūris ir šīs senās civilizācijas spēka un varenības simbols. Tas ir vienīgais cilvēku radītais objekts uz Zemes, kas no kosmosa redzams ar neapbruņotu aci – tik milzīgs tas ir! Un tā ir tikai maza daļa no Ķīnas brīnumiem.
Ķīna ir pasakaini skaista zeme, tur pārsteidz viss - daba, vēsture, tradīcijas. No tūrisma ienākumiem vien tā varētu izdzīvot.
Ķīna ir viena no senākajām pasaules valstīm. No daudzām citām senajām civilizācijām palikušas tikai atsevišķas materiālās kultūras liecības, bet pašas tautas - tās radītājas - vai nu aizgājušas nebūtībā vai iejukušas atnācēju masā. Ķīna ir laimīgs izņēmums. Mūsdienu ķīnieši ir to cilvēku tiešie pēcteči, kuri dzīvoja šajā zemē vismaz pirms pusmiljona gadiem un radīja savu valsti 21.gadsimtā pirms mūsu ēras.
Ķīnas mūris ir garākais mūris pasaulē: 6300 kilometrus (enciklopēdijas ziņas - 3460 kilometri) garš, 10 - 12 metru augsts, 6 - 15 metru plats. Tā celtniecība sākta 221.gadā pirms Kristus. Divtūkstoš gados mūra garums sasniedza 6300 kilometrus. Celtniecībā piedalījās lielas tautas masas, smagajos darbos vairāki miljoni cilvēku zaudēja dzīvības. Pie Pekinas mūris ir 8,5 metrus augsts un 5 - 7 metrus plats. Tajā ir sargtorņi, kuros senatnē vienmēr dežurēja sargi, kas modri raudzījās, vai netuvojas ienaidnieks. Trauksmes gadījumā kā signāls tika aizdedzināti ugunskuri. Tā īsā laikā ziņu noraidīja simtiem kilometru attālumā. Ķīnas mūris vijas pa kalnu virsotnēm. Mūris pasargāja Ķīnas tautu no naidīgajām klejotāju ciltīm no Centrālāzijas.
Šī ir prātam neaptverama būve. No visām gadsimtu gaitā cilvēku radītajām materiālajām vērtībām 62500 km garā Ķīnas mūra celtniecībai bija nepieciešams visvairāk būvmateriālu un darbaroku. Kā apgalvo amerikāņu astronauti, tad ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt tikai un vienīgi Ķīnas mūri. Pat vietās, kur vareno mūri skāris laika zobs, tas, franču rakstnieka Andrē Marlo vārdiem runājot, atgādina „aizvēsturisku pūķi, kurš izlocījis savu ķermeni starp kalniem”.…
