Pilnais nosaukums ir Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland), ko apzīmē GB (arī UK). Valsts galvaspilsēta – Londona, kura arī ir viena no apmeklētākajām tūrisma vietām Lielbritānijā. Valsts sadalīta 4 administratīvās iedaļās – Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija.
Valsts pārvaldes forma - parlamentāra monarhija.
Lielbritānijas karaliene - Elizabete II.
Lielbritānijas premjerministrs - Gordons Brauns.
1.g.t.p.m.ē tagadējās Lielbritānijas teritoriju apdzīvoja ķelti. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā lielāko daļu no Britu salām iekaroja romieši, bet 5. – 6. gs., pēc romiešu atkāpšanās, tās iekaroja anglosakši.
Četrpadsmitā gadsimta laikā un līdz beigām viduslaiku perioda karalis un viņa vasaļi pastāvīgi karoja viens ar otru. Pirmā krīze iestājās 1327.gadā, kad Eduard II tika gāzts nežēlīgi nogalināts.
Simts gadu karš (1337. – 1453.) ar Franciju noveda līdz teritoriju, kuras bija iekarotas Francijā. 1348-9.gados Anglijā plosījās mēris, kas ir zināms zem nosaukuma "Melna nāve", un aiznesusi valsts iedzīvotāju trešdaļas dzīves. Tikai viens no desmit saslimuši palika dzīvos. Izmira veseli lauki, bet dažas pilsētas tika praktiski neapdzīvotas līdz tam laikam, kamēr nav aizgājis mēris. Pēc šīs epidēmijas bija un citi, kuri nogalināja pamatvilcienos jaunus un veselus iedzīvotājus.
Karš ar Franciju iesākās 1756.gadā. Līdz tam Britanija jau karoja ar Franciju 1743-48.gados, bet šoreiz angļi atstāja karu Eiropā uz savējo sabiedroto, Prūsiju, bet paši sagrāva visus savējos spēkus uz franču kolonijām.
Lai pastiprinās Lielbritānijas kontroli, Īrija tika pievienota pie Lielbritānijas 1801.gadā, bet Īrijas parlaments tika likvidēts.
Deviņpadsmitais gadsimts bija Lielbritānijas uzplaukuma gadsimts. Lielbritānija bija politiska impērija, kura kontrolēja lielas teritorijas pa visu pasauli. 19. gs. noika Otrais tehnoloģiskais apvērsums, kas saistītas ar tvaika dzinēju izgudrošanu, nostiprinājas rūpniecības ražošanas sistēma. …
