Lieldienas ir gadskārtēji svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Lieldienas ir nozīmīgākie svētki kristiešu kalendārā. Šos svētkus svin pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās.
Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Svētās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Svētā nedēļa sākas ar Pūpolu svētdienu, iekļauj krustā sišanas dienu - Lielo piektdienu, un beidzas ar Svēto sestdienu. Tad nāk Lieldienu oktāva, kas sākas ar Lieldienu svētdienu un beidzas nākamajā svētdienā. Lieldienu oktāvas laikā agrīnās kristietības periodā jauniesvētītie nēsāja baltas drānas. Baltā ir Lieldienu liturģiskā krāsa, kas simbolizē gaismu, skaidrību un prieku.1
Lieldienas ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituālām darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, un veicināt tās svētību. Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām…